Pazudis elites advokāts Ainārs Platacis

© Reinis Hofmanis, f64

Pazudušais advokāts Ainārs Platacis ir ne tikai Latvijas juristu elites spilgts pārstāvis. Jau kopš 1990. gadu sākuma viņš piederējis arī pie valsts politiskās elites, personiski piedaloties daudzu valstiski svarīgu ekonomisku jautājumu risināšanā.

Tas A. Platacim nav traucējis uzņemties arī skaļās lietas, nevairīties no skandaloziem klientiem un izcelties ar skarbiem publiskiem izteikumiem. Dažādās datu bāzēs atrodamā informācija liecina, ka A. Platacis ir drošsirdīgs, ambiciozs un avantūristiskas dabas cilvēks ar dzelžainu roku.

Līdz 1994. gada beigām A. Platacis bija tobrīd varenās SWH impērijas juridiskās nodaļas vadītājs un pirmā latviešu oligarha Aināra Gulbja uzticamības persona. Nav zināms, kādu iemeslu dēļ A. Platacis sastrīdējies ar A. Gulbi, bet 1994. gada beigās abu ceļi ir šķīrušies. To apliecina fakts, ka A. Platacim bija jāatstāj padomes locekļa amati vairākās ļoti nozīmīgās ar SWH interesēm saistītās uzņēmējsabiedrībās, piemēram, Rīgas Apvienotajā Baltijas bankā, naftas tranzīta biznesa privatizācijas ciltsmātē akciju sabiedrībā La Sam, nedaudz vēlāk arī naftas tranzīta cauruļvadu firmā LatRosTrans.

Lai gan finanšu ministri Andris Piebalgs (Latvijas ceļš) un Aivars Kreituss (Demokrātiskā partija Saimnieks) pārstāvēja dažādas partijas, abiem viņiem padomnieks bija A. Platacis. Kolēģi advokāti atceras viņu ar spēcīgām pilnvarām pārstāvam arī Ekonomikas ministriju un Valsts kasi. Lielās privatizācijas laikā viņš bijis padomnieks Valsts īpašuma fonda ģenerāldirektoram Jānim Kosītim.

A. Platacis vairākkārt ir aizstāvējis Finanšu ministrijas (FM) intereses procesos, kuros figurē ļoti lielas summas. Līdz 1996. gadam viņš bija administrators Lata International, kura bija izsniegusi kredītus 54,5 miljonu dolāru apmērā. 1996. gadā viņš pārstāvēja FM tiesā par 8,5 miljonu latu piedziņu no valsts akciju sabiedrības Latvijas nafta un Privatizācijas aģentūras – šo tiesvedību pārtrauca tobrīd pašieceltais finanšu ministrs Andris Šķēle.

2002. gada vasarā A. Platača vārds uzvirmoja saistībā ar KNAB priekšnieka vēlēšanām. Par KNAB priekšnieka kandidātu tika virzīts A. Platača biroja advokāts Jānis Jonāss, kura kandidatūras apspriešanas laikā A. Platacis spilgti izteicās par saviem amata brāļiem kā lielākajiem korupcijas upuriem. "Ja klients dod, kad viņam ir problēmas, tad mums jādod klienta nauda kukulim tādēļ, lai mēs vispār varētu šajā jomā strādāt, jo, ja tu nedosi, tev nebūs lietu, pie tevis nenāks klienti, ar tevi nerunās tiesneši un tu agri vai vēlu izputēsi un aiziesi strādāt kaut kur par juriskonsultu valsts iestādē," intervijā LTV sacīja A. Platacis.

Savukārt 2009. gada martā A. Platacis uz kādu laiku aizkavēja politiķa un bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova mēģinājumus kļūt par zvērinātu advokātu. A. Platacis uzskatīja, ka A. Loskutovs advokāta statusu izmantos tikai kā papildu tramplīnu savu politisko ambīciju apmierināšanai. "Piekrītiet, ka skan taču labāk – zvērināts advokāts nekā ar skandālu padzītais KNAB priekšnieks. Mana pārliecība ir nesatricināma – advokatūru nedrīkst pārvērst par atkritumu bedri, kur apšaubāmiem politiķiem izpausties vai caurkritušiem ierēdņiem, priekšniekiem un prokuroriem patverties," intervijā Neatkarīgajai iepriekš teicis advokāts. Turklāt A. Platacis norādīja, ka neredz nekādu ne teorētisku, ne praktisku pienesumu no A. Loskutova puses Latvijas advokatūrai kopumā, neskatoties uz viņa juridisko zinātņu doktora grādu – līdz šim kandidāts demonstrējis tikai klaji represīvu izpratni par juridiskiem procesiem, kas viņa apstiprināšanas gadījumā kalpotu vienīgi kā uzticības mazināšanas faktors visai advokatūrai kopumā.

Starp plašsaziņas līdzekļos minētajiem A. Platača pēdējā laika klientiem īpaši izceļas aviopārvadājumu un lidaparātu apkopes kompānijas Konkors īpašnieks un Baltkrievijas ieroču eksportētāja BelTechExport padomes loceklis Aleksandrs Sadovojs, kā arī ilggadējais Valsts ieņēmumu dienesta un pašreizējais Finanšu ministrijas darbinieks Vladimirs Vaškevičs.

Latvijā

Pie Ķīšezera veidos infrastruktūru glābšanas apmācībām un Iekšējās drošības akadēmijas attīstībai, un plānots, ka konkrētais ezera posms vairs nebūs publiski pieejams, liecina valdības otrdien pieņemtais lēmums.

Svarīgākais