"Tet" palīdz klientiem elektrību lietot gudrāk

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

- Lasītāji dažkārt jautā. Lattelecom elektroenerģiju neražo...

- Neražo gan!

- ...Kur jūs ņemat to elektroenerģiju, kuru pārdodat saviem klientiem?

- Latvijā tautsaimniecībā lielāko daļu no precēm pārdod nevis ražotājs, bet gan tirgotāji. Vai veikalā, pērkot cukuru, kāds uzdod jautājumu, vai pārdevējs pats ražo cukuru? Automašīnas tiek pirktas nevis no rūpnīcām, bet no auto tirgotājiem. Ražot un pārdot nav viens un tas pats. Lielākoties šie pienākumi tiek sadalīti tā, lai katrs tirgus dalībnieks spētu darīt to, kas viņam vislabāk sanāk. Lattelecom iepērk elektroenerģiju, izmantojot biržas sistēmu, no visiem Baltijas un Skandināvijas valstu ražotājiem. Mēs esam elektroenerģijas tirgotājs starp elektroenerģijas vairumtirdzniecību un klientiem, kas to patērē. Enerģiju, ko mēs piegādājam klientiem, var saražot jebkurš ražotājs, kurš ir Nord Pool zonā.

- Skandināvijas un Baltijas elektroenerģijas savienojumi nav jaudīgi. Vai ar to pietiek?

- Domāju, ka kapacitātes jautājums vēl ilgi būs aktuāls. Biržas cenas ikdienā Latvijas zonā vidēji ir par vairākiem centiem par kilovatstundu lielākas nekā Skandināvijā. Elektrība pie mums ir dārgāka, jo pārvade ir nepietiekama, lai mēs varētu pietiekamā apjomā iepirkt un piegādāt lētāku enerģiju, piemēram, no Norvēģijas, kur tā ir vidēji lētāka. Tomēr sistēma nemitīgi tiek pilnveidota. AS Augstsprieguma tīkls ir publiskojusi plānus par trešo Igaunijas - Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma būvniecību, kas ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts visam Baltijas jūras reģionam. Tas palielinās visa Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, nodrošinās efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā un palielinās ražotāju konkurētspēju kā Baltijas valstu iekšienē, tā arī starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Tātad ar laiku būs jaunas pārvades kapacitātes, kas rezultātā varētu uzlabot arī elektrības rēķinus klientiem Latvijā.

- Cik veiksmīgi tet ienāca elektrības tirgū Latvijā?

- Mēs sākām 2017. gada februārī, un septembrī mums jau bija 10 000 klientu. Pašlaik klientu skaits pārsniedz 26 000, turklāt 98% izvēlas elektrības cenai biržā piesaistīto tarifu, kas ir klientam izdevīgākais! Lielākā daļa no klientiem ir mājsaimniecības jeb privātie klienti, kuri pērk elektroenerģiju visai dzīvojamai mājai, dzīvoklim vai privātmājai, savukārt aptuveni 500 klientu ir juridiskas personas. Taču šobrīd uzmanību koncentrējam tieši uz mājsaimniecībām.

Laikā, kad mēs nācām klajā ar tet piedāvājumu, 98% mājsaimniecību Latvijā iegādājās elektroenerģiju no Latvenergo un no tām apmēram 70% saņēma elektroenerģiju, maksājot universālo tarifu plānu, kas ir visdārgākais tarifu plāns. Latvijā universālais tarifs viennozīmīgi ir ar augstāku cenu nekā jebkurš cits tarifs, kas ir pieejams tirgotājiem. Mēs ienācām, skaidrojot sabiedrībai, ka, maksājot universālā tarifa cenu, klienti pārmaksā. Ja vidējā cena elektrības biržā svārstās apmēram 3,6 centu apmērā par kilovatstundu, tad universālā tarifu plāna cena pārsniedz 5,1 centu par kilovatstundu. Starpība ir apmēram 30%. Mēs bijām pirmie, kas īpašu uzmanību pievērsa elektrības biržas cenas izdevīgumam un piemērotībai mājsaimniecībām. Savukārt tiem klientiem, kuri uzskata, ka maksāt biržas cenu ir bīstami vai riskanti, mēs izveidojām arī fiksēto tarifu ar fiksētām cenām. Tomēr, izvēloties biržas cenu, klients vienmēr būs lielāks ieguvējs. Lai kā tirgotāji veidotu fiksēto cenu, tā balstās biržas cenās. Un, tā kā biržas cenas svārstās, tirgotājs fiksētajā cenā iekļauj drošības rezervi, par kuru klientam ir vairāk jāpiemaksā, tādējādi iegūstot stabilu un drošu, lai arī augstāku, gala cenu. Ja tirgotājam fiksētā cena būs bijusi zemāka nekā biržā, tirgotājs cietīs zaudējumus un pie nākamā piedāvājuma fiksētajā cenā iekļaus vēl lielāku rezervi.

Klients vienmēr ilgtermiņā būs ieguvējs, ja pats izvēlēsies biržas cenas. Tās var uzkāpt augstāk vai zemāk, bet vidējā svērtā cena pēdējos divpadsmit mēnešos bijusi diezgan stabila un pārkāpusi tikai nedaudz virs 3,6 centiem par kilovatstundu.

- Elektrības gala tarifā elektrības cena jau neveido lielāko daļu. Klients, pat pārejot pie jums, nevar aizbēgt no obligātās iepirkuma komponentes, nevar aizbēgt no sadales tīkla pakalpojumiem, nevar aizbēgt arī no PVN. Tas viss tik un tā paliks.

- Elektrības piegādes tarifā tīrā elektrības cenas daļa ir apmēram 35% . Šo daļu klients var ietekmēt, izvēloties kādu no elektrības tirgotājiem. Tomēr vidējā gala cena Latvijā mājsaimniecībām ir 13 centi par vienu kilovatstundu.

- Janvārī Latvijā elektrības biržas cenas vienā brīdī strauji uzkāpa. Cik bieži tā var notikt?

- Cenu svārstības biržā notiek katru dienu, un par tām ikdienā nav jāuztraucas. Diennakts svārstības ir apmēram starp diviem līdz pieciem centiem par kilovatstundu katru dienu. Elektrības cenas dienas laikā konsekventi ir augstākas par elektrības cenām nakts un vakara stundās. Ir arī svārstības nedēļas robežās. Cenas brīvdienās būs zemākas nekā darba dienās. Tā tas notiek, un tā vienmēr būs - par to nav lieki jāuztraucas. Biržas cena tiek fiksēta ik stundu, un no tā katram klientam tiek rēķināta vidēji svērtā cena, kas gada griezumā vidēji ir apmēram 3,6 centi par kilovatstundu.

Tomēr mēdz atgadīties arī tā saucamās ekstrēmās svārstības, kad cena var pārsniegt 10 centus par kilovatstundu. Piemēram, šogad augstākā cena Latvijas zonā bija 23. janvārī, kad cena vienā stundā sasniedza pat 20 centus par kilovatstundu. Parasti augstās cenas brīdis ir salīdzinoši īss un tā ietekmē mēneša vidējā elektrības cena nebūtiski pieaugs. Piemēram, janvārī ar visām ekstrēmajām cenas svārstībām vidējā cena mēnesī bija 3,9 centi par kilovatstundu.

Ekstrēmās cenu svārstības izraisa dažādi apstākļi. Tās var būt starpsavienojuma problēmas vai vienlaicīgi vairāku veidu bojājumi. Piemēram, ja Baltijas valstīs kāda elektrības ražošanas iekārta nav spējīga saražot enerģiju pēc noteiktā plāna, Latvijā var rasties elektrības deficīts un ir jāmeklē dārgākas enerģijas piegādātājs, kas deficītu nosegs.

Tāpat noteicošu lomu cenas stabilitātē spēlē pārvades savienojumi. Ja kādā no pārvades kabeļiem ir bojājums vai tiek veikti remontdarbi, var nākties saražot enerģiju ar dārgākām ražošanas stacijām, kas piegādās vajadzīgo deficītu Latvijas patērētājiem, jo lētākās nav sasniedzamas pietiekamā apjomā. Jā, tajā brīdī cena uzkāps, bet tiklīdz situācija atrisinās - iekārtas un starpsavienojumi, kuri nedarbojās, tiks atjaunoti, tirgus nostabilizēsies un biržas cena atkal būs normas robežās.

Pēdējā laikā tā saucamās ekstrēmās svārstības notiek daudz retāk nekā iepriekš - vidēji vienu reizi trijos mēnešos, un tās var ilgt vairākas stundas, bet ne dienas. Gala lietotājam tas lielu ietekmi uz rēķiniem nerada. Pēdējo 25 mēnešu laikā tikai vienu reizi mēneša vidējā cena bija augstāka par Lattelecom fiksēto cenu (4,6 centiem par vienu kilovatstundu) - tas notika 2016. gada janvārī.

Parasti Lattelecom piedāvā klientiem izvēlēties biržas cenu, baudīt dzīvi un priecāties par to, ka tiek maksāts mazāk, bet gadījumā, ja sāksies laika posmi, kad birža būs ļoti nestabila, klientiem ir iespēja bez maksas pāriet uz fiksēto cenu. Reizi mēnesī klients var mainīt savu izvēlēto tarifu plānu, kā arī savu izvēlēto elektrības pakalpojumu sniedzēju. Lai gan nakts cena gandrīz vienmēr būs izdevīgāka, var gadīties, ka arī naktī notiek avārija un cena kļūst augstāka. Taču to var analizēt mūsdienu tehnoloģijas. Piemēram, ir klients, kuram ražošanas iekārtas ir jādarbina tikai vairākas stundas dienā. Ko viņam darīt? Viņš izmanto mūsu piedāvājumu, lai aprēķinātu, kuras četras vai piecas stundas diennaktī viņa ražošanas sistēma strādās un patērēs elektroenerģiju, vai tā būs diena vai nakts. Ņemot vērā darbinieku algas, virsstundas un visus pārējos aspektus un iepriekš redzot plānotās biržas cenas, kas redzamas 24 stundas uz priekšu, viņš nosaka, kad sāksies nākamās dienas darba maiņa. Sistēmas analītika spēj pieņemt visgudrāko lēmumu, kā vislētāk saražot vienu preces vienību. Tie ir gudrie risinājumi, kas uzlabo klientu tirgus priekšrocības. Klienti spēj plānot enerģijas izdevumus, maksu par elektroenerģiju un stabilāk zināt savas iespējas. Līdzīgus risinājumus var piedāvāt arī privātajiem klientiem, un uz to mēs šobrīd ejam. Ikvienā mājā ir ļoti daudz dažādu ierīču, kuras patērē elektroenerģiju. Jau tuvākajā nākotnē elektriskā ierīce, kas būs savienota ar elektrības cenām biržā, pati izlems uzsildīt ūdeni boilerā līdz 80 grādiem, kad elektrības cenas būs viszemākās, nevis elektrības cenas maksimuma brīdī.

- Kā notiek rēķinu maksāšana par elektrību, ja cena tiek uzskaitīta ik pa stundai? Vai izlīdzinātais maksājums ir iespējams?

- Mēs saviem klientiem, kas izvēlējušies fiksētā tarifa plānu, piedāvājam izlīdzināto maksājumu, bet mans ieteikums ir maksāt pēc faktiskā patēriņa, jo izlīdzinātiem maksājumiem ir vairāk trūkumu nekā ieguvumu. Izvēloties maksāt biržas cenu, izlīdzinātais maksājums gan nav izmantojams, jo pie svārstīgas cenas, prognozējot uz veselu gadu vidējo maksājuma summu, var būt lielas nobīdes gan uz vienu, gan otru pusi. Fiksētas cenas gadījumā pārmaksu vai parādu nosaka tikai patēriņa izmaiņas, bet, ja cenas ir mainīgas, tad pārmaksas vai parāda amplitūda ir vēl lielāka. Un gada beigās var rasties pārsteigumi. Ja klients vēlas izlīdzināto maksājumu, lai nebūtu jāuztraucas, ka varētu palaist garām maksājuma datumus, der atcerēties, ka pašlaik ir ļoti vienkārši noslēgt ar banku automātiskā maksājuma līgumu, un nauda pēc faktiskā patēriņa tiks no konta pārskaitīta elektrības tirgotājam, bet informācija, kāds bija patēriņš, ir pieejama Lattelecom portālā vai tet aplikācijā.

Kad elektrības tirgus pārgāja uz biržas cenām, daudzi par to ironizēja, ka tagad naktī pulksten divos vai trijos būs jāceļas, lai mazgātu veļu. Jau tolaik mēs teicām, ka cenas var būt labas arī vakaros, rītos un arī brīvdienās. Piemēram, brīvdienās ļoti daudzi rūpnieciskie patērētāji un uzņēmumi nedarbojas pilnā režīmā, līdz ar to ir zemāks elektrības pieprasījums un zemākas cenas, kad var plānot gan veļas mazgāšanu, gan žāvēšanu, gan malkas zāģēšanu vai citus darbus ar lielu elektrības patēriņu. Lai ietaupītu, vienkārši vajag izvairīties no elektrības patēriņa pīķa stundās. Mēs saņemam daudz pozitīvu atsauksmju no klientiem par mobilo lietotni, kas ērti parāda, kā ik stundu mainās cenas. Tā šobrīd ir pieejama Android telefoniem, bet jau pavisam drīz būs arī iOS. Aplikācija arī brīdina par augstām cenām, un līdz ar to cilvēks var atlikt energoietilpīgākus darbus uz citu laiku.

- Lattelecom sāka ar sakariem, tagad ir elektrības tirgū. Kad ieiesiet gāzes tirgū?

- Šis jautājums pēdējā laikā tiek visai bieži uzdots. Vērtējot tet fokusu uz enerģētiku, gāze varētu likties kā nākamais loģiskais solis. Tomēr nākamais tet stratēģiskais virziens būs tieši gudrās tehnoloģijas, lai klientiem vēl vairāk parādītu iespējas, kā savā labā var izmantot biržu. Vēlamies sniegt risinājumus, lai cilvēki nevis tērētu savu laiku un sekotu biržas cenām, bet gan šo darbu uzticētu gudrajiem risinājumiem, kuri izvēlēsies klientam visizdevīgāko risinājumu un atbilstoši klienta interesēm un vēlmēm noteiks, kurai ierīcei un kad ir jāieslēdzas un jāizslēdzas.