Tiesībsargs Juris Jansons par bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži konstatētajiem pārkāpumiem vērsies pie Valsts prezidenta, Saeimas un valdības, kā arī pie ģenerālprokurora un savās pārbaudēs neapstāsies. Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere apliecināja, ka Tiesībsarga birojs plānojis pārbaudīt visas psihoneiroloģiskās slimnīcas Latvijā.
Par tiesībsarga pārbaudi Ainažos ieinteresēti ir Saeimas deputāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur uzklausīja gan Tiesībsarga biroja ekspertus, gan Veselības inspekciju, gan Veselības ministriju un citus ekspertus, tomēr pagaidām nekādu vērtējumu situācijai nesniedza.
Tiesībsarga biroja eksperte L. Grāvere pastāstīja, ka tiesībsargs pastiprinātu uzmanību psihoneiroloģiskajām slimnīcām un sociālās aprūpes centriem pievērš jau vairākus gadus, veicot pārbaudes - gan regulāras, gan ārkārtas. Tieši ārkārtas pārbaude bijusi Ainažos notikusī, kur tiesībsargs piesaistīja arī Veselības inspekciju. L. Grāvere uzsver, ka slimnīcā tika atklāti virkne pārkāpumu, viens no būtiskākajiem, ko konstatēja eksperti, - slimnīcā nenotiek ārstēšana. To apliecina gan dokumenti, gan pacientu stāstītais un darbinieku atbildes.
«Ārsts slimnīcā ierodas divas stundas nedēļā, viņš ir steidzīgs, ātri iziet palātas, viņam nav laika aprunāties ar pacientiem,» stāsta L. Grāvere, «citi veselības aprūpes pakalpojumi ir ļoti ierobežoti, ir brīvas vakances, speciālistu nav. Faktiski psihiatriskā ārstēšana nenotiek, to apliecina arī dokumenti, kuri nav aizpildīti.» Speciāliste min vairākus piemērus. Slimnīcā ievietots zēns ar tiesas spriedumu - psihiatriskā ārstēšana kā piespiedu līdzeklis; pēdējais ieraksts gadu vecs. Nākamais piemērs: slimnīcā 18. decembrī ievietota meitene, ir nepabeigts ieraksts uzņemšanas dienā, pēc mēneša nekādu jaunu ierakstu nav.
Tiesībsarga eksperti arī vēlreiz atgādināja un skaidroja konstatētos faktus par bērnu fiksāciju jeb piesiešanu pie gultas. «Saskaņā ar likumu pacientiem, kuri ievietoti brīvprātīgi, šādu medicīniska rakstura līdzekli kā fiksācija piemērot nedrīkst, bet pacientiem, kuri ievietoti slimnīcā ar tiesas lēmumu, izņēmuma gadījumos var piemērot kā galēju līdzekli, taču to nedrīkst izmantot kā sodu par nepaklausību un citu bērnu klātbūtnē,» uzsvēra L. Grāvere. Diemžēl tas, ko konstatēja tiesībsargs, bija prettiesiska bērnu fiksācija, turklāt tā izmantota kā soda mērs un citu bērnu klātbūtnē, kā arī ilgstoša fiksācija. Par katru fiksācijas gadījumu ir jāziņo vecākam vai aizbildnim, taču slimnīca to nav darījusi, kā arī slimnīcā nemaz nav pieņemta tāda kārtība, kā to darīt. L. Grāvere atzina, ka konstatēti vēl dažādi privātās dzīves ierobežojumi, vardarbība (par to liecina ieraksti notikumu žurnālā, kas rāda, ka vardarbības gadījumi ir regulāri), personisko lietu atņemšana (tiesa, slimnīcā norāda, ka personiskās lietas nedrīkst būt pašu bērnu drošības labad, taču jautājums ir par samērīgumu, piemēram, ja dzīvo mēnesi vai pusgadu slimnīcā, vai tev drīkst būt sava dušas želeja), ierobežoti kontakti ar radiniekiem. L. Grāvere stāstīja, ka pat saruna ar tuvinieku iespējama tikai citas personas klātbūtnē, savukārt par nepieņemamu eksperti uzskata situāciju, ka zēnus, arī gados vecākus, arī smagi slimos ved mazgāt uz meiteņu istabu, kur ir vanna, bet izģērbj un noģērbj meiteņu istabā. «Pat pret visslimāko bērnu ir jāizturas ar cieņu,» uzsvēra L. Grāvere.
Veselības ministrija īsti atbildību par notiekošo Ainažos nevēlas uzņemties, skaidrojot, ka ārstu problēma nav tikai šajā slimnīcā un ka tas ir saistīts ar finansējuma trūkumu veselības nozarē... Pašlaik Ainažiem ir piesaistīta Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālistu komanda, taču... uz laiku.
VIEDOKĻI
Laila GRĀVERE, Tiesībsarga biroja eksperte:
- Tiesībsarga pārbaudē bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā Ainaži konstatējām vairākus būtiskus pārkāpumus. Viens no tiem - lai gan slimnīca ir paredzēta bērniem ar psihiskiem traucējumiem, faktiski psihiatriskā ārstēšana tajā nenotiek. To apliecina gan mūsu iegūtie dokumenti, gan darbinieku stāstītais, gan tiesībsargam adresētie iesniegumi. Ārsts psihiatrs ierodas slimnīcā divas reizes nedēļā, ir ļoti steidzīgs, izskrien palātas, jo viņam nav laika. Citi veselības aprūpes pakalpojumi ir ļoti ierobežoti. Kopā ar Veselības inspekciju izpētot pacientu slimību vēstures, atklājām, ka daudzos gadījumos ieraksti nav veikti ilgstoši, citos - ieraksti sākti, bet nav pabeigti. Viens piemērs - puisim piespriesti medicīniska rakstura piespiedu ārstēšanās līdzekļi, bet gadu (!) pacienta kartē nav neviena ieraksta.
Pēteris APINIS, Latvijas Ārstu biedrības prezidents:
- [..] Latvijā nav un nevar būt ideālu apstākļu 80 bērniem vienlaikus ar tik smagām diagnozēm. Pēc normatīvajiem aktiem slimnīcā vajadzēja būt ārstam uz desmit slimajiem bērniem, bet faktiski bija divi uz visiem, vajadzēja būt dežūrārstam naktī, bet faktiski daktere Ilona Balode (slimnīcas vadītāja) darbojās 24/7 režīmā. Kāpēc slimnīcā bija tik maz ārstu? Vienkārši - ārsta - speciālista (bērnu psihiatra) alga paredzēta nedaudz pāri tūkstotim pirms nodokļu nomaksas. Realitātē tas nozīmētu ārstam katru dienu ceļā uz Ainažiem benzīnam vien notērēt pusi no nopelnītā, nerunājot par to, ka viņam nāktos strādāt pašā, pašā smagākajā darbā un uzklausīt par to negācijas.
