Obligātā militārā dienesta atjaunošanai nepieciešams sabiedrības atbalsts

Garisons atgādināja, ka ilgtermiņa plānos OMD atjaunošana nav paredzēta. Savā prezentācijā Garisons atkārtoja jau iepriekš vairākkārt AM paustos argumentus, proti, ministrija nav pret OMD atjaunošanu, taču šobrīd Latvija finansiāli šādu dienestu nevarot atļauties.

"Divas lietas ir svarīgas, proti, neesam teikuši, ka esam pret šādu dienestu, taču tagad nevaram atļauties. Otrkārt, jāstrādā pie tā, lai valsts aizsardzība ir visas sabiedrības uzdevums. Diemžēl ģeopolitiskā situācija ir tāda, kā ir. Pirms pieciem vai desmit gadiem es piekristu kaut ko mainīt un eksperimentēt. Ja jūs tagad OMD karavīrus iesauksiet un ieliksiet teltīs, tad būs pretējs efekts," uzsvēra Garisons.

AM valsts sekretārs tikai priecātos, ja daudzi vēlētos dienēt armijā, taču valsts aizsardzība ir visas sabiedrības lieta, kurai nepieciešama atbilstoša pilsoniskā apziņa. "Varam iesaukt OMD, taču, ja pilsoniskā apziņas nav, tad beidzas ar sodiem. Mums jau tagad ir gadījumi, kad rezerves karavīriem nav motivācijas," norādīja Garisons.

Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Diskusijā piedalījās arī Zemessardzes virsleitnants Arturs Svekris, kurš savulaik izgājis OMD Latvijā un jau vēlāk arī studējot Zviedrijas militārajā akadēmijā. Viņš 90.gados Latvijā aizvadīto OMD skarbi kritizēja, taču Zviedrijā aizvadītais dienests bijis ļoti vērtīgs laiks viņa dzīvē.

Svekris secināja, ka Zviedrijā OMD bija sarežģīta plānošana kara un miera organizācijas apmācībai, taču tam ir augsta efektivitāte, kā arī OMD ļoti labi kalpoja sabiedrības integrācijai. Tāpat OMD dienējošiem ir augsta morāle un apmācība, kā arī labas karjeras iespējas. Svekris atgādināja, ka Zviedrija šogad nolēmusi OMD atjaunot.

AM šī gada sākumā paziņojumā presei rakstīja, ka obligātā militārā dienesta atjaunošanai un uzturēšanai būtu nepieciešami ievērojami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, kā arī ilgs sagatavošanās periods, lai šī sistēma sniegtu rezultātu.

Šāda dienesta atjaunošanai nāktos pilnībā izmantot esošos profesionālā dienesta resursus un arī Zemessardzi. Tas nozīmē, ka obligātā dienesta atjaunošanas gadījumā būtu pilnībā jāizformē profesionālais dienests un arī Zemessardzes labākais resurss, jo obligātā dienesta apmācībai ir nepieciešami virsnieki un instruktori, kuri ir pieejami vienīgi no esošajiem cilvēkiem. Tas savukārt nozīmē, ka Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vismaz uz trim līdz pieciem gadiem zaudētu jebkādas kaujas spējas.

Lai pārbaudītu obligātā dienesta karavīrus, rekrutētu un garantētu to atbilstību dienestam, būtu nepieciešams izveidot centru ar vairāk nekā 300 cilvēku lielu personālu, piemēram, Igaunijā ir šāds centrs, kurā strādā 400 cilvēku. Papildu būtu nepieciešami reģionālie rekrutēšanas centri ar atbilstošu personālu un infrastruktūru. Kopumā tas radītu NBS lielu administratīvo slogu un ar tā uzturēšanu saistītās izmaksas, secina AM.

Saskaņā ar NBS aprēķiniem izmaksas uz vienu profesionālā dienesta karavīru pirmajā gadā veido 30 000 eiro.

Pieņemot, ja gadā tiktu iesaukti 1000 pilsoņi un dienesta ilgums būtu viens gads, papildus profesionālajam dienestam un Zemessardzei sākotnējās izmaksas infrastruktūrai būtu 38,1 miljoni eiro, ekipējumam 7,72 miljoni eiro, bet ieročiem būtu nepieciešams tērēt 9,87 miljonus eiro.

Papildu tam būtu nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro lielas ikgadējās izmaksas.

Pat, ja tiktu pieņemts lēmums par obligātā dienesta atjaunošanu, tad līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, šāds dienests būtu kā papildinājums jau esošajam profesionālajam dienestam un Zemessardzei. Turklāt pat ar augošo aizsardzības finansējumu, vēl joprojām nav iespējams pilnībā apgādāt kā regulāro spēku veidus tā Zemessardzi.

Latvijā regulāri bijušas diskusijas par obligātā dienesta atjaunošanu. Vēl nesen Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien pārliecinoši noraidīja deputāta Edvīna Šnores (VL-TB/LNNK) priekšlikumu par OMD atjaunošanu.