Ģimenes ārstu streikam gatavo plānu B
Veselības ministrija apsolījusi ģimenes ārstiem dienas laikā sagatavot izvērstas atbildes uz visām pirms streika pieteiktajām prasībām, taču vienlaikus ministrija gatavos arī plānu B, kā rīkoties, ja ģimenes ārsti patiešām sāks streiku un iedzīvotājiem nebūs pieejama primārā aprūpe.
Pirmdien Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedri beidzot tikās ar veselības ministri Andu Čakšu un ministrijas speciālistiem, saruna, kas bija paredzēta vien stundu, ieilga uz divām, un no sarunas dalībnieku dziļajām nopūtām pēc tās varēja secināt, ka vienošanās nav panākta. Vismaz ne tāda, kādu to vēlētos viena vai otra puse.
Veselības ministre pēc tikšanās teica, ka trešdien plānota nākamā sanāksme ar ģimenes ārstiem un līdz otrdienas vakaram ministrijai jāpagūst sagatavot atbildes uz visiem Ģimenes ārstu asociācijas pieteiktajiem jautājumiem jeb streika prasībām. «Jautājumā par ģimenes ārstu prakšu finansējumu mums nav pretrunu,» teica A. Čakša, «tāpat mums nav būtisku domstarpību par to, ka ir jāpalielina tarifs par sniegtajiem pakalpojumiem - par šiem jautājumiem sarunas norit - kad un kā.» Kopprakšu veidošana - tas ir vēl viens jautājums, ko vēlas ieviest Veselības ministrija, bet kam nepiekrīt ģimenes ārsti. Kopprakses ministre vēlas redzēt izveidotas, lai palielinātu veselības aprūpes pieejamību laikos, kad nestrādā viens vai otrs ģimenes ārsts. Savukārt par e-veselību ministre uzsver, ka 1. septembrī tai jāsāk darboties un ministrija šajā ziņā negrasās atkāpties. Pēc A. Čakšas teiktā, ģimenes ārsti vēloties panākt, lai e-veselības obligāto lietošanu pārceltu vēl par gadu. «Mēs jau deviņus mēnešus par to runājam, un tikai 23 procenti ģimenes ārstu ir pieslēgušies un izmēģinājuši. Es aicinu ģimenes ārstus pievienoties un tad risināt jautājumus par e-veselības darbību,» aicināja ministre.
«Vienīgais, par ko mēs esam vienojušies, ka jaunajām ģimenes ārstu praksēm tiks piešķirts finansējums,» savukārt saka Sarmīte Veide, Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja, «mēs neesam vienojušies par ģimenes ārstu prakšu finansēšanu kopumā, jo mūsu prasība ir palielināt kapitācijas naudu, ko piešķir par katru pacientu - pašlaik tas ir 1,25 eiro mēnesī -, par 30 procentiem no 2018. gada 1. janvāra, bet ministrija sola palielināt tikai atalgojuma sadaļu.» S. Veide arī noliedz, ka ģimenes ārsti prasītu atlikt e-veselības ieviešanu, bet «mēs prasām, lai to sakārto un no septembra varam tajā strādāt, lai tā būtu ātra un ērta». Pašlaik diemžēl tā nav, par to liecina tie ģimenes ārsti, kuri ikdienā sākuši sistēmu lietot.
Atšķiras arī ģimenes ārstu un ministrijas izpratne, vai ģimenes ārsti var pieteikt streiku. A. Čakša saka: streikot var, bet mēs neuzskatām, ka šīs ir streika prasības, jo ģimenes ārstus ar valsti vieno līguma attiecības, kurās viņi ir apņēmušies sniegt valsts apmaksātu veselības aprūpi pacientiem. Savukārt Ģimenes ārstu asociācija uzskata, ka šīs ir streika sarunas un, ja ministrija neņems vērā prasības, notiks streiks. Veselības ministre apliecināja, ka tiek gatavots plāns B, ko darīt jūlijā, ja ģimenes ārsti nesniegs palīdzību.