"Latvijas Gāzes" akcionāri atbalsta jaunas kompānijas izveidi

© F64

2.lapa

Precīzu iegūstošās sabiedrības pamatkapitāla apmēru un skaitu noteiks "Latvijas Gāzes" valde pēc iegūstošās sabiedrības akcionāru saraksta izveidošanas, ņemot vērā, ka ikviens "Latvijas Gāzes" akcionārs, kurš būs iekļauts akcionāru sarakstā, saņems tādu pašu iegūstošās sabiedrības akciju skaitu, kāds tam pieder "Latvijas Gāzē".

"Latvijas Gāze" nodalīs un nodos iegūstošajai sabiedrībai mantu, kas nepieciešama dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Mantas sadales aktā teikts, ka "Latvijas Gāze" iegūstošajai sabiedrībai nodos pamatlīdzekļus, kas nodrošina tehnoloģisko procesu norisi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (tehnoloģiskās iekārtas, urbumus, ēkas un būves, cauruļvadus), kā arī bufergāzi, kas nepieciešama gāzes krātuves darbībai. "Latvijas Gāze" iegūstošajai sabiedrībai arī nodos pamatlīdzekļus, kas nodrošina dabasgāzes pārvades darbību (tehnoloģiskās iekārtas, ēkas un būves, cauruļvadus), nemateriālos ieguldījumus (IT programmnodrošinājumu), kas nepieciešami dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbībai, kā arī dabasgāzes pārvades cauruļvados - pārvades nodrošināšanai.

"Conexus Baltic Grid" nodos arī pamatlīdzekļus, kas nepieciešami vadības procesiem, tostarp ēku Rīgā, Aristida Briāna ielā 6, debitorus un citus īstermiņa aktīvus, kas tieši attiecināmi uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbību, kā arī pasīvus - pārvērtēšanas rezervi pamatlīdzekļiem, kas tiek nodalīti iegūstošajai sabiedrībai, nākamo periodu izmaksas, kas attiecas uz Eiropas Savienības projektiem, kā arī atliktā uzņēmuma ienākuma nodokļa saistības, kas rodas no nodalāmiem līdzekļiem.

Iegūstošajai sabiedrībai nodos arī saistības attiecībā uz nodalāmo darbinieku koplīguma izmaksām, kā arī citas īstermiņa saistības un citas rezerves pašu kapitālā, kas aprēķinātas kā starpība starp nodalāmiem aktīviem, pasīviem un iegūstošās sabiedrības pamatkapitālu.

"Latvijas Gāze" sasauks iegūstošās sabiedrības akcionāru sapulci ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad publicēts paziņojums par reorganizācijas lēmuma pieņemšanu. Attiecīgā akcionāru sapulce apstiprinās "Conexus Baltic Grid" statūtus, ievēlēs uzņēmuma padomi un veiks citas darbības, kas nepieciešamas, dibinot akciju sabiedrību.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Saeima 10.februārī apstiprināja Enerģētikas likuma grozījumus par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un "Latvijas Gāzes" sadalīšanu. Iekļautās normas paredz, ka līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētam uzņēmumam "Latvijas Gāze" ir pienākums izveidot divus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglābšanas sistēmas operatoram ir jābūt juridiski neatkarīgam no dabasgāzes apgādes komersantiem, kas nodarbojas ar dabasgāzes tirdzniecību un sadali. Ieviešot šīs prasības, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operators būs kapitālsabiedrība, kas juridiski, funkcionāli un organizatoriski nodalīta no "Latvijas Gāzes". Tās īpašnieki būs ar "Latvijas Gāzes" vai tās akcionāriem nesaistītas personas. Izņēmums ir finanšu investors.

Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu un gāzes krātuvēm vai jebkādu to daļu. Ja valsts neizmanto pirmpirkuma tiesības, bet īpašumtiesības tiek atsavinātas par labu kādam citam subjektam, tad šādu darījumu akceptē Ministru kabinets, balstoties uz Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas atzinumu.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. "Latvijas Gāzes" lielākie īpašnieki ir Krievijas "Gazprom", Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund", Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" un "Itera Latvija".

Latvijā

Raugoties uz nu jau samilzušo “Rail Baltica” epopeju, arvien skaidrāk iezīmējas viena ārkārtīgi būtiska lieta. Joprojām nav nekādas skaidrības, kāpēc mums šī trase ir vajadzīga. Kāda vispār ir tās jēga? Gan idejiskā, gan tīri praktiskā, jo pasaulē nekas tāpat vien nebūvējas.

Svarīgākais