Turpina sarukt gan piena iepirkuma cena

© F64

Piena iepirkuma cena Latvijā turpina lejupslīdi, turklāt sarūk arī slaucamo govju skaits un iepirktā piena apjoms, liecina Eiropas Komisijas (EK) dati.

Kā norādīts EK Piena observatorijas jaunākajā ziņojumā, jūlijā vidējā piena iepirkuma cena Latvijā bija 0,1776 centi par kilogramu piena salīdzinājumā ar 0,1778 centiem jūnijā un 0,1823 centiem maijā. Savukārt kopš gada sākuma samazinājums bijis par 19,2%, jo janvārī iepirkuma cena bija 0,2200 centi. Tikmēr gada griezumā cenas kritums bijis par 15,54%, jo pērn jūlijā par kilogramu piena iepircēji Latvijā maksāja vidēji 0,2132 centus.

Iepirkuma cenas lejupslīde turpinās arī visā Eiropas Savienībā. Jūlijā par kilogramu piena maksāja vidēji 0,2500 centus salīdzinājumā ar 0,2932 centiem tieši pirms gada.

Tāpat EK dati liecina, ka vēsturiski augstākā vidējā iepirkuma cena Latvijā bijusi 2014.gada janvārī - 0,3200 centi, bet ES - tā paša gada februārī - 0,3499 centi.

Kā liecina Lauksaimniecības datu centra dati, jūlijā turpinās iepriekšējos mēnešos novērotā tendence sarukt gan iepirktā piena daudzumam, gan slaucamo govju skaitam.

Jūlijā Latvijā iepirkti 76 902 692 kilogrami piena salīdzinājumā ar 80 509 583 kilogramiem pērn jūlijā. Savukārt reģistrēto slaucamo govju skaits šā gada jūlijā bija 160 823 salīdzinājumā ar 161 096 govīm jūnijā, 161 566 govīm maijā un 167 248 govīm - pērn jūlijā.

Jau vēstīts, ka visā ES šogad vērojama piena pārprodukcija, kas radusies pēc Krievijas embargo noteikšanas, kā arī kvotu sistēmas atcelšanas. No 2014.gada jūlija līdz 2016.gada jūnijam piena cena samazinājusies par 39%, nenosedzot ražošanas izmaksas. Šovasar iepirkuma cena varētu pazemināties līdz pat 12 eirocentiem par vienu kilogramu piena, kas ir zemākais līmenis kopš iepriekšējās krīzes 2009.gadā.

Vienlaikus tirgū parādās arī dažas pozitīvas iezīmes. Lai gan ES piena iepirkums joprojām ir lielāks nekā 2015.gadā, EK prognozē, ka gada pēdējos mēnešos iepirkums jau būs mazāks nekā attiecīgi 2015.gadā, līdz ar to mazināsies pārprodukcija.

Tikmēr piensaimniecības 2015.gada nogalē jau saņēmušas vairāk nekā 43 miljonu eiro atbalstu, kā arī 7,15 miljonu eiro pārdalījumu no 8,5 miljonu eiro ES ārkārtas piešķīruma piensaimniecības un cūkkopības nozarei. Šā gada jūnijā piensaimniecībām no valsts budžeta izmaksāts vēl 6 197 000 eiro valsts atbalsts, savukārt jūlijā EK piešķīra vēl 9,7 miljonus eiro, par kuru sadales kritērijiem būs zināms ne ātrāk kā septembra nogalē.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais