Fizisko personu reģistra izveidošanai nepieciešams pusmiljons eiro

Problēmu risināšanai nozares ministrija piedāvā trīs variantus. Valdības komiteja atbalstīja trešo risinājuma variantu, kuru bija ieteikusi arī IeM. Tas paredz, ka Iedzīvotāju reģistrs tiek paplašināts, izveidojot Fizisko personu reģistru.

Plānots, ka Fizisko personu reģistrs tiks veidots uz esošā Iedzīvotāju reģistra bāzes, proti, tiks paplašināts Iedzīvotāju reģistra subjektu loks ar ārvalstniekiem, kuri nonāk tiesiskajās attiecībās ar valsti, paredzot šai personu kategorijai mazāku iekļaujamo ziņu apjomu, nekā šobrīd likumā noteikts. Attiecībā uz Iedzīvotāju reģistra likuma subjektiem Fizisko personu reģistrā iekļaujamo ziņu apjoms būs atbilstošs šobrīd spēkā esošajam regulējumam, proti, tiks iekļautas visas ziņas, kas norādītas Iedzīvotāju reģistra likumā.

Fizisko personu reģistrs tiks veidots, papildinot esošā Iedzīvotāju reģistra informācijas sistēmas datus, neveidojot jaunu atsevišķu reģistru. Tādējādi iestādēm, kuras šobrīd izmanto Iedzīvotāju reģistra ziņas vai nodrošina šim reģistram nepieciešamo ziņu sniegšanu, izmantojot starpsistēmu saskarnes, nebūs jāveic ievērojamas izmaiņas savās informācijas sistēmās, lai nodrošinātu abpusēju ziņu apmaiņu ar jaunizveidoto reģistru.

Vērtējot, vai par kompetento ziņu iekļaušanas iestādi noteikt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP) vai visas iestādes, kas sniedz pakalpojumus ārvalstniekiem, secināts, ka risinājums, kad personu reģistrāciju veic tikai PMLP, ir nelietderīgs. Proti, tas nemazinātu personai administratīvo slogu, bet tieši otrādi - palielinātu, jo pirms jebkuru darbību veikšanas, piemēram, nekustamā īpašuma iegādes, uzņēmuma reģistrēšanas, personai būtu jāvēršas PMLP ziņu iekļaušanai reģistrā un personas koda saņemšanai un tikai pēc tam attiecīgajā iestādē, piemēram, Zemesgrāmatas nodaļā, Uzņēmumu reģistrā.

Ievērojot minēto, vienā informācijas sistēmā datus iekļaus līdzšinējā kārtībā - gan PMLP, gan pašvaldības, un papildus ziņas iekļaus gan iestādes, gan zvērināti notāri, pie kuriem vērsīsies ārvalstnieki un kuru darbību rezultātā ārvalstniekiem radīsies tiesiskas saites ar Latviju.

Iekļautos datus turpmāk varēs izmantot citas iestādes, un, pat ja nedaudz palielināsies sākotnējās reģistrēšanās ilgums, kopumā iestāžu patērētais laiks ārvalstnieku datu apstrādei turpmāk samazināsies. Ārvalstniekam, par kuru būs iekļautas ziņas Fizisko personu reģistrā, vēršoties nākamajā iestādē, pakalpojuma saņemšanas laiks jau būs ievērojami īsāks. Līdz ar to uzlabosies arī iestāžu sniegto pakalpojumu ātrums un darba produktivitāte.

Iestādēm pašām, tāpat kā tas ir šobrīd, būs jāizvērtē, kādam personu lokam sniedzami tās pakalpojumi.

Kā uzsver IeM, pozitīvie aspekti trešajam risinājuma variantam ir tādi, ka būs izveidota vienota fizisko personu uzskaite, kas nodrošinās vienkopus pieejamu aktuālo informāciju par personām. Tāpat visām ziņām esot vienā, visām iestādēm pieejamā informācijas sistēmā, tiek nodrošinātas sabiedrības izvirzītās aizvien augstākās prasības attiecībā uz valsts sniegtajiem pakalpojumiem - to ātra, vienkārša un efektīva saņemšana.

Ieviešot trešo risinājuma variantu, arī tiks nodrošināta pilnīga aktuālā informācija par personām. Tāpat iestādēm būs nodrošināta iespēja izmantot visu Fizisko personu reģistra informāciju savu funkciju nodrošināšanai, samazinot administratīvo slogu informācijas iegūšanai no pašas personas un citām iestādēm.

Turpinājumu lasiet nākamajā lapā