Administratīvā sloga mazināšanai tuvākajos gados Latvijā plānots izveidot Fizisko personu reģistru, un šim mērķim būs nepieciešams pusmiljons eiro.
Iekšlietu ministrija (IeM) pirmdien Ministru kabineta komitejā izskatītajā ziņojumā norāda, ka nepieciešamība veikt pasākumus vienotai visu fizisko personu reģistrācijai Iedzīvotāju reģistrā, izveidojot Fizisko personu reģistru, bija paredzēta jau iepriekš apstiprinātos plānos un programmās.
Izmaksas, kas saistītas ar Fizisko personu reģistra izstrādi un ieviešanu 500 000 eiro apmērā plānots segt, piesaistot finansējumu no Eiropas Savienības fondiem. Tāpat IeM būs līdz 2017.gada 1.janvārim jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā Fizisko personu reģistra likumprojekts.
IeM skaidro, ka šobrīd personām, kuras ir Iedzīvotāju reģistra likuma subjekti, tiek piešķirts individuāls personas kods, kas tiek izmantots, lai viennozīmīgi identificētu konkrēto personu gan iestādēs, gan ziņu apmaiņā un aktualizēšanā starp valsts informācijas sistēmām, gan uzņēmumu informācijas sistēmās, gan privātos darījumos, gan arī elektroniskajā parakstā un fiziskās personas autentifikācijā saziņai ar iestādēm un e-pakalpojumu izmantošanai.
Šobrīd ir vairākas ārvalstnieku kategorijas pēc dažāda veida tiesiskajām attiecībām ar valsti, kurām netiek centralizēti piešķirts personas kods, bet kuru vienota reģistrēšana būtu lietderīga, norāda IeM. Tādas, piemēram, ir nekustamā īpašuma un Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu īpašnieki, kā arī Latvijā nodarbinātās fiziskās personas, kas valstī uzturas ar vīzu un strādā ar darba atļauju.
IeM ziņojumā norāda, ka ir apgrūtināta valsts deleģēto funkciju izpilde, proti, zvērinātu tiesu izpildītāji nevar izpildīt visus nolēmumus gan privātpersonu, gan valsts un pašvaldības labā, jo zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā ir aizvien vairāk tādu izpildu lietu, kur parādnieks ir ārvalstnieks. Tāpat nav iespējama pilnīga valsts informācijas sistēmu apvienošana integrētā valsts informācijas sistēmā, kā arī nav iespējams automātiski iekļaut informācijas sistēmās ziņas par patvēruma meklētājiem, kas attiecīgi saņem kādas iestādes pakalpojumus. Praksē eksistē dažādi gadījumi, kuros persona nonāk tiesiskajās attiecībās ar valsti un tiek reģistrēta vairāku iestāžu informācijas sistēmās ar dažādiem identifikācijas numuriem.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā