2.lapa
Centrālā banka atzīmē, ka neapmierinošais veselības aprūpes sniegums būtiski kavē Latvijas tautsaimniecības attīstību, pasliktinot Latvijas cilvēkkapitāla rādītājus. Sagaidāmais mūža ilgums Latvijā ir viens no viszemākajiem Eiropas Savienībā (ES), proti, 79 gadi sievietēm un 69 gadi vīriešiem, bet ES vidējais rādītājs ir 84 gadi sievietēm un 78 gadi vīriešiem. Līdzīga ir situācija, raugoties uz gaidāmo veselīgā mūža ilgumu, kas raksturo iedzīvotāju dzīves posmu, kad tie var produktīvi iesaistīties darba tirgū un sniegt būtisku pienesumu tautsaimniecībai un sabiedrībai. Arī šis rādītājs Latvijā stabili ir sliktākais ES, būtiski mazinot tautsaimniecības veiktspēju.
Tādēļ Latvijas Banka rosina ieviest Latvijā obligātās veselības apdrošināšanas modeli ar privāto un valsts apdrošinātāju iesaisti, ieviešot konkurences elementu veselības nozarē. Tas ļautu ne tikai piesaistīt trūkstošo finansējumu nozarei, bet arī nodrošinātu efektīvu publiskā un privātā finansējuma izlietojumu, sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos un nozarē strādājošo labklājību. Šāds modelis darbotos ilgtermiņā un nebūtu atkarīgs no politiskās konjunktūras.
Latvijas Bankas eksperti savā piedāvātajā koncepcijā raksturo veselības aprūpes sistēmu un apraksta piedāvāto risinājumu - regulētas konkurences ieviešana veselības aprūpē, pārejot uz obligāto veselības apdrošināšanu.
Koncepcijas pilnā versija atrodama Latvijas Bankas mājaslapā. Dokumentā izskaidroti konkrēti soļi, pārejot uz obligāto veselības apdrošināšanu. Vispirms būtu nepieciešams noteikt skaidru un caurskatāmu minimālo pakalpojumu grozu, kas jāiekļauj obligātajā veselības apdrošināšanā, tad jāaprēķina veselības aprūpes pakalpojumu patiesās izmaksas un jānosaka tām atbilstoši tarifi. Tad nepieciešams noteikt veselības aprūpes sistēmai trūkstošā finansējuma apjomu un aprēķināt maksimālo veselības apdrošināšanas polises cenu, kā arī noteikt, kuras iedzīvotāju grupas apdrošinās valsts un kam veselības apdrošināšanas polises jāiegādājas par saviem līdzekļiem.
Jāizveido vienota e-veselības sistēma, kurā identificējami individuāli pacienti, viņiem sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un to izmaksas, kā arī jāizveido vienota informācijas platforma, kas satur informāciju par apdrošināšanas sabiedrību polišu piedāvājumiem un informāciju par pakalpojumu sniedzējiem un to sniegto pakalpojumu kvalitāti. Nepieciešams izstrādāt un pieņemt obligātās veselības apdrošināšanas normatīvo regulējumu, nosakot, ka veselības apdrošināšana ir obligāta visiem Latvijas iedzīvotājiem. Jādibina valsts veselības apdrošināšanas sabiedrība, kā arī jāizstrādā riska izlīdzināšanas mehānisms un jādibina riska izlīdzināšanas fonds.
Latvijas Bankas piedāvātajā koncepcijā pausta pārliecība, ka obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ļautu piesaistīt papildu līdzekļus iedzīvotāju veselības aprūpei. Piemēram, nosakot apdrošināšanas polises prēmiju 300 eiro gadā jeb 25 eiro mēnesī, papildus budžeta līdzekļiem veselības aprūpei būtu iespējams novirzīt aptuveni 300 miljonus eiro.