Latvijas Bankas piedāvātais risinājums veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai paredz radīt konkurenci valsts apdrošinātājam jeb Nacionālajam veselības dienestam. Šajā modelī vienlaikus darbotos un savā starpā konkurētu valsts un privātie apdrošinātāji, nodrošinot izvēli un labākus pakalpojumus iedzīvotājiem, skaidro centrālā banka.
Lai novērstu iespēju, ka privātie apdrošinātāji domātu tikai par peļņas gūšanu un nebūtu ieinteresēti maznodrošināto iedzīvotāju piesaistīšanā, Latvijas Banka piedāvā ieviest nevis brīvas, bet regulētas konkurences modeli, kurā tiktu noteikts, ka pamata polises cena nav atkarīga no cilvēka vecuma, dzimuma, slimības vēstures un līdzīgiem faktoriem, tā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām. To veicinātu arī riska izlīdzināšanas fonda darbība.
Centrālās bankas piedāvātais modelis paredz, ka par polišu iegādi pensionāriem, bērniem, maznodrošinātajiem rūpētos valsts un izmaksas segtu no valsts budžeta līdzekļiem.
"Ir apgalvots, ka šī modeļa īstenošanas gadījumā augs nevienlīdzība starp dažādām sabiedrības grupām. Patiesībā tieši pašlaik Latvijā darbojas maksas medicīna, un ir ļoti liela atšķirība starp dažādas rocības iedzīvotāju iespējām saņemt kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi. Tikai 5% no turīgākajiem iedzīvotājiem nepieciešamības gadījumā nevēršas pie veselības aprūpes speciālista dārdzības vai garo rindu dēļ. Tikmēr starp iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem no ārstēšanās izvairās gandrīz 30%. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana ļautu šo nevienlīdzību mazināt, jo iedzīvotājiem, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa un citiem apstākļiem, būtu precīzi zināms, kādi pakalpojumi viņiem pienākas," skaidro Latvijas Banka.
Latvijas Bankas analītiķu ieskatā, ieguvums no veselības aprūpes sistēmas efektivitātes un caurredzamības stiprināšanas būs nozīmīgs un būtiski pārsniegs papildu izmaksas, kas saistītas ar uzraudzības nodrošināšanu. Kardināla reforma ļautu arī uzlabot veselības nozares uzraugošo organizāciju darbu.
Detalizēti un ar aprēķiniem pamatoti Latvijas Bankas priekšlikumi veselības aprūpes finansēšanas modeļa sakārtošanai apkopoti "Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanas koncepcijā", kura publicēta Latvijas Bankas interneta vietnē.
"Veselības aprūpē nepieciešamas kardinālas reformas. Hronisks līdzekļu trūkums nozarē ir tikai viena no problēmām. Otrs, ne mazāk būtisks jautājumu loks saistīts ar jau piešķirto līdzekļu izlietošanas efektivitāti un caurskatāmību. Par nesakārtotību veselības aprūpē, piemēram, rindām, kvotām, neoficiālajiem maksājumiem, dzirdam gandrīz katru dienu un ļoti daudzi to pieredzējuši paši personīgi," uzsver Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.