Šobrīd nav indikāciju, ka ASV spēki varētu pamest Latviju

Precīzāka informācija par to, kāda veida spēki būs iekļauti Latvijai paredzētajā starptautiskajā bataljona līmeņa kaujas grupā, būs zināma rudenī, bet vienība varētu ierasties nākamgad pavasarī, turklāt šobrīd neesot indikāciju, ka Latviju varētu pamest ASV spēki, kas jau kopš 2014.gada atrodas Baltijā.

Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons šodien žurnālistiem skaidroja, ka šobrīd ir pāragri prognozēt, cik daudz līdzekļu būs nepieciešams infrastruktūras uzlabošanai sabiedroto spēku uzņemšanai, jo tikai tagad sāksies konsultācijas ar bataljona vadošo valsti Kanādu un citām šajā kaujas grupā plānotajām valstīm par konkrētām vajadzībām.

NATO līgums gan paredz, ka katra valsts sedz savas uzturēšanās izmaksas, taču, kā atzīmēja Garisons, sarunu rezultātā var vienoties par citiem risinājumiem.

"Šobrīd izskatās, ka Kanādas vadītā vienība varētu ierasties ne ātrāk par nākamā gada pavasari. Kopējās izmaksas varēs aplēst tikai rudenī, kad būs zināmas konkrētas vajadzības no Kanādas un pārējām bataljonā iesaistītajām valstīm. Skatīsimies, kādā veidā izmantot esošo finansējumu, taču, ja būs nepieciešamas papildu izmaksas, tad tiks meklēts atbilstošs risinājums," skaidroja AM valsts sekretārs.

Garisons atgādināja, ka ārvalstu karavīru uzņemšanai pirmkārt būs nepieciešamas kazarmas Ādažu bāzē un jau šobrīd ir sākta plānošana jaunu kazarmu celtniecībai. Kamēr kazarmu būvniecība tikai notiek, kā pagaidu risinājumi ārvalstu karavīru uzņemšanai tiek vērtēta dzīvošana teltīs, konteinertipa mītnēs vai arī izmantojot esošo infrastruktūru. Plānots, ka starptautiskais bataljons pamatā uzturētos Ādažu bāzē.

Tāpat Garisons atgādināja, ka sabiedroto spēku uzņemšanai nepieciešams attīstīt poligonus, kas vajadzīgi arī pašu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). Šobrīd ir sākts Ādažu poligona paplašināšanas projekts, kā arī poligona attīstīšana Alūksnes apkaimē. Tāpat sarunas ievadītas par jauna poligona izveidošanu pie Daugavpils Zemessardzes vajadzībām un tiek vērtēta Skrundas bijušā lokatora pilsētiņas pārņemšana.

"Viss, ko investējam ārvalstu spēku uzņemšanai, faktiski [tiek] investēts pašu NBS vajadzībām, jo atbilstoši poligoni vajadzīgi arī pašiem NBS," uzsvēra Garisons.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar NATO samitā lemto un Latvijas aizsardzības nozares vadības paziņoto Latvijā dislocējamo NATO daudznacionālo bataljona lieluma kaujas grupu veidos Kanāda un Polija. Garisons gan uzsvēra, ka aptuveni ir iezīmējušās arī pārējās valstis, kas varētu vēl papildināt bataljonu. Viņš gan ne apstiprināja ne noliedza iepriekš neoficiāli izskanējušo informāciju, ka bataljonā varētu piedalīties arī Itālija, Dānija, Portugāle un Francija.

Gaidāmā bataljona karavīru aptuveno skaitu Garisons pagaidām nevēlējās komentēt. "Standarta bataljons ir aptuveni 600 karavīri, taču, ņemot vērā, ka uz Latviju tiks sūtīta bataljona kaujas grupa, tā ir lielāka, un tas teorētiski [ir] līdz 1000 karavīriem. Konkrētu skaitu AM zinās tikai tad, kad būs zināma vienības struktūra un tas, kādas būs vienības kaujasspējas," piebilda Garisons.

Viņš arī pastāstīja, ka šobrīd ASV nav devušas AM indikācijas, ka līdz ar bataljona ierašanos Latviju pametīs operācijā "Atlantic Resolve" iesaistītie ASV spēki, kas jau kopš 2004.gadā notikušās Krimas aneksijas rotācijas kārtībā nodrošina pastāvīgu savu karavīru klātbūtni Latvijā.

Nesen Latvijā ieradās kārtējā ASV spēku rotācija - aptuveni 200 ASV 3.kājnieku divīzijas karavīri no Džordžijas štata. Šīs rotācijas karavīri rotas sastāvā Latvijā uzturēsies līdz septembra vidum. ASV spēki uz Latviju atveduši arī deviņus tankus "Abrams", piecas bruņumašīnas "Bradley", militārās apvidus automašīnas HMMWV un kravas automašīnas, kā arī cita veida aprīkojumu.

LETA jau maija beigās vēstīja, ka Ādažu militārajā bāzē šogad un nākamgad plānoti vērienīgi projekti, lai tos izmantotu gan nacionālajām vajadzībām, gan NATO sabiedroto uzņemšanai.

Visiem būvprojektiem ir duāla nozīme - tos būvē gan nacionālajām vajadzībām, gan uzņemošās valsts atbalsta funkcijām, un tos būvē gan par valsts, gan sabiedroto finansējumu, iepriekš vēstīja AM.