2.lapa
Kudors arī pauda viedokli, ka NATO sarunās ar Krieviju "neraustās" un reaģē atbilstoši situācijai, jo gaidāmie lēmumi esot nākuši pakāpeniski.
Savukārt, kā NATO ārlietu ministru tikšanās laikā Briselē aģentūrai LETA norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), tiešs dialogs Krievijas un NATO starpā ir ļoti svarīgs un Latvija šādas sarunas atbalsta, ja tajās tiek apspriests Ukrainas jautājums un spriedzes samazināšana alianses un Latvijas austrumu kaimiņvalsts starpā.
Viņa ieskatā NATO un Krievijas padomes tikšanās ir nozīmīga arī tāpēc, lai par Varšavas samita lēmumiem Krievija uzzinātu nevis "no preses vai no izlūkdienestiem", bet gan tieša dialoga ceļā, sacīja ministrs.
Kā LETA jau vēstīja, NATO piektdien paziņoja, ka pirms jūlijā Varšavā gaidāmā alianses samita rīkos oficiālas sarunas ar Krieviju.
Aprīlī notika NATO-Krievijas padomes pirmā sanāksme kopš 2014.gada jūnija, tomēr šajās sarunās bija "dziļas domstarpības" Ukrainas un citos jautājumos, toreiz atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš piektdien pavēstīja, ka NATO ārlietu ministri piektdien Briselē vienojušies rīkot vēl vienas sarunas.
"Mēs esam vienojušies par dialoga un aizsardzības vēstījumu, (..) balstoties uz to, vakar bija plaša vienprātība, ka pirms mūsu nākamā samita jūlijā NATO vajadzētu rīkot jaunu NATO-Krievijas padomes sanāksmi," norādīja Stoltenbergs.
Pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas NATO gandrīz pilnībā pārtrauca sadarbību ar Maskavu, tomēr NATO-Krievijas padome saglabāta kā iespējams komunikāciju kanāls. Vairākas dalībvalstis, to vidū Vācija, ir aicinājušas izmantot šo platformu sarunām ar Krieviju. Informācijas avoti NATO diplomātiskajās aprindās norādījuši, ka citas dalībvalstis ir skeptiskākas, bet nevēlas iebilst, lai saglabātu alianses vienotību.