2.lapa
ST ierosināja lietu par DNS nacionālās datubāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 1.panta 2. un 6.punkta, 4.panta, 10.panta, 18.panta pirmās daļas, kā arī Ministru kabineta 2005.gada 23.augusta noteikumu "DNS nacionālajā datubāzē iekļaujamo ziņu sniegšanas, kā arī bioloģiskā materiāla un bioloģiskās izcelsmes pēdu izņemšanas kārtība" 2. un 13.punkta tiktāl, ciktāl tie attiecas uz aizdomās turētajām personām, atbilstību Satversmes 96.pantam.
Apstrīdētais regulējums nosaka kārtību, kādā izņem aizdomās turēto personu bioloģisko materiālu un DNS nacionālajā datubāzē iekļauj un glabā ziņas par aizdomās turētajām personām un viņu DNS profilu. Savukārt Satversmes 96.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Lapsa tika atzīts par aizdomās turēto kriminālprocesā. Saskaņā ar apstrīdēto regulējumu Lapsa kā aizdomās turētais bija pakļauts bioloģiskā materiāla izņemšanai, lai iekļautu ziņas par viņu un viņa DNS profilu DNS nacionālajā datubāzē. Lapsa uzskata, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varēja sasniegt ar līdzekļiem, kas aizdomās turēto personu tiesības uz privāto dzīvi ierobežotu mazāk.
LETA jau ziņoja, ka iepriekš Rīgas apgabaltiesa atstāja negrozītu pirmās instances lēmumu, ar kuru izteikts aizrādījums Lapsam par atteikšanos izsniegt DNS, aģentūra LETA toreiz noskaidroja tiesā. Valsts policija Lapsam noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka Drošības policijas telpās aizdomās turētais Lapsa atkārtoti atteicās izsniegt DNS materiālu kriminālprocesā, lai to varētu ievietot DNS nacionālajā datubāzē.