Kārtība, kādā izņem aizdomās turēto bioloģisko materiālu un DNS nacionālajā datubāzē glabā ziņas par aizdomās turētajiem, tikai daļēji atbilst Satversmei, šodien atzina Satversmes tiesa (ST).
Lieta bija ierosināta pēc publicista Lato Lapsas pieteikuma. Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas ir stājies spēkā.
ST norādīja, ka tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību cita starpā aizsargā arī personas datus. Gan identificētas personas bioloģiskais materiāls, kas tiek izņemts un pētīts DNS profila noteikšanai, gan DNS profils ir īpaši aizsargājami fiziskas personas dati. Tāpat ST atzina, ka apstrīdētās normas paredz pamattiesību ierobežojumu. Vērtējot apstrīdēto normu atbilstību samērīguma kritērijiem, ST atzina, ka normas ir piemērotas leģitīma mērķa sasniegšanai, arī norādot, ka nepastāv saudzējošāki līdzekļi, ar kuriem leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.
Tomēr, vērtējot vienu no apstrīdētā likuma normām, ST secināja, ka personai, kura bijusi aizdomās turētā statusā, nav nodrošinātas visas nepieciešamās garantijas attiecībā uz tās sensitīvo datu dzēšanu, ja datu uzglabāšanai vairs nav leģitīma mērķa. Personas statuss kriminālprocesā ir vienīgais apstrīdētajās normās paredzētais kritērijs DNS profila glabāšanai. Ja DNS profila glabāšanas mērķis zūd, bet no personas nav saņemts iesniegums par datu dzēšanu, šīs personas dati joprojām tiek glabāti.
Šādā gadījumā kaitējums, kas tiek nodarīts indivīda tiesībām, ir lielāks nekā sabiedrības ieguvums, atzina ST. Likumdevējam ir jāizveido tāds personas datu aizsardzības mehānisms, kas nodrošinātu to glabāšanas noteikumu pilnīgu atbilstību paredzētajam datu apstrādes mērķim. Tiesa uzskata, ka attiecībā uz aizdomās turētu personu bioloģiskā materiāla un DNS profila glabāšanas un dzēšanas noteikumiem likumdevējs savu pienākumu nav izpildījis.
Tādējādi Satversmes tiesa atzina DNS nacionālās datubāzes izveidošanas un izmantošanas likuma 18.panta pirmo daļu, ciktāl tā attiecas uz aizdomās turētām personām, par neatbilstošu Satversmes 96.pantam un spēkā neesošu no 2017.gada 1.janvāra. Savukārt pārējās apstrīdētās normas tika atzītas par atbilstošām Satversmei.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā