Matemātikas profesors Andris Buiķis, viesojoties «Rīga TV24» raidījumā «Rampas ugunis», par sevi atklāja vairākas interesantas lietas. Uz Andra Kiviča jautājumu, vai citplanētieši eksistē, atbildēja: «Es esmu pārliecināts, ka jā!» Turklāt sirmgalvis ir pārliecināts, ka redzējis arī sevi iepriekšējā dzīvē.
Profesors Andris Buiķis, būdams pēc izglītības eksaktās zinātnes pārstāvis, akadēmiskajā sabiedrībā izceļas ar atšķirīgu skatījumu uz daudzām lietām, notikumiem un norisēm, jo kopš padomju gadiem viņam tuva ir arī ezotērika un filozofija. Turklāt Buiķis cilvēka esību uztver no kristīgā viedokļa.
Viesojoties «Rīga TV24» raidījumā «Rampas ugunis», Andris Buiķis pastāstīja, ka ir redzējis sevi iepriekšējā dzīvē. «Es piekrītu viedoklim, ka dzīvojam ne vienreiz vien. Reiz, pēc trīsdesmit gadu vecuma, Drēzdenē, ejot uz muzeju, nonācu pie vārtiem, un es jutu, ka pēc desmit metriem kāds no kreisās puses ar zobenu mani nogalinās. Man bija jocīga sajūta, bet absolūti skaidri to redzēju,» stāstīja Buiķis. Arī savu sievu Margaritu, kuru profesors noskatījis, lasot lekcijas, un kura pēc profesijas arī ir matemātiķe, Buiķis redzējis iepriekšējā dzīvē. «Redzēju, ka mana sieva ir vīrietis un mēs abi esam ar zobeniem.»
Vēl raidījumā matemātikas profesors atklāja, ka tic, ka citplanētieši eksistē. «Kāpēc jāiedomājas, ka mēs zinām visu par savu zemi? Labi, par Marsu mēs kaut ko zinām. Bet, piemēram, man viens lietuviešu kolēģis stāstīja, ka tad, kad amerikāņi aizlidoja uz Mēnesi un kad viens no kosmonautiem gājis uz priekšu, viņš esot apturēts, ka tālāk nedrīkst iet, un izrādījies, ka runātājs sazinājies, kad šie teksti vēlāk šifrēti uz Zemes, senlatīņu valodā. Kāpēc neviens – ne krievi, ne amerikāņi vairs nelido uz Mēnesi?» prāto Buiķis, pieļaujot, ka uz Mēness eksistē citas dzīvas būtnes. Viņš arī nesaprot kāda cita sava kolēģa teikto, ka cilvēkiem pēc 200 gadiem būtu jāpārceļas citur. «Ko tas nozīmē? Mēs varam piegānīt vienu vietu un tad pārcelties uz citu planētu?» neizpratnē ir Buiķis.
Raidījumā viņš piemin arī krievu zinātnieku Konstantīnu Ciolkovski. «Viņš 1918. gadā rakstīja, ja cilvēce neattīstīsies un neaugs garīgi, mēs varam tikt izslēgti no daudzu cilvēču ķēdes. Un ko tas nozīmē? Tātad arī viņš ticēja kaut kādam augstākam saprātam!» piebilst Buiķis.
