Kārtējo prokuroru satraukumu tā dēvētajā Lemberga prāvā raisīja jautājumi miljonāram Valentīnam Kokalim par akciju sabiedrības Ventrans parādu nomaksu valsts uzņēmumam Ventspils nafta (VN), akciju sadalījumu sabiedrībā Ost Service Z¦rich AG, kā arī daudzas citas ar Ventspils naftas biznesa norisēm saistītās lietas.
Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš, turpinot klaušināt V. Kokali kā bijušo VN valdes locekli par konkrētu personu saistību ar t.s. SWH uzņēmumu grupu un par šīs grupas uzņēmuma Ventrans parādu VN, nonāca pie SWH izstrādātās programmatūras VITA. Kā varēja saprast no skaidrojumiem tiesas zālē, ar šīs programmatūras starpniecību 1996. gadā tika dzēsta daļa no Ventrans parāda VN. Advokāts skrupulozi izvaicāja V. Kokali gan par to, kurš nācis klajā ar priekšlikumu nomaksāt parādu nevis naudā, bet gan ar šo programmatūru, gan par to, kā notika šāda lēmumprojekta virzība un pieņemšana.
Liedz pieminēt VITA
Tiesas priekšsēdētājs Boriss Geimans, uzmanīgi klausoties R. Krastiņa sarunu ar V. Kokali, kādā brīdī to pārtrauca, vaicājot – kā jautājumi par VITA ir saistīti ar A. Lembergam izvirzīto apsūdzību epizodē par SIA Puses kapitāla daļu izspiešanu no V. Kokaļa. Advokāts skaidroja, ka jautājumi par VITA atklāj konflikta būtību, kura pamatā ir daudzmiljonu parādi, kas raisīja strīdus starp cilvēkiem, no kā savukārt atvasinātas apsūdzības pret A. Lembergu. Advokāts atgādināja, ka šo redzējumu par konflikta veidošanos mēģināts klāstīt jau pirmstiesas izmeklēšanā, taču tas nav ticis ņemts vērā. Tiesa ļāva R. Krastiņam turpināt klaušināšanu, taču jau pēc dažiem jautājumiem advokātu pārtrauca prokurors Aivis Zalužinskis, aicinot tiesu noņemt jautājumu kopu par VITA, jo tai neesot nekāda sakara ar apsūdzību. Tiesa apmierināja prokurora lūgumu, paziņojot, ka atcelti visi jautājumi saistībā ar VITA.
R. Krastiņš savukārt lūdza tiesu izsludināt pārtraukumu, lai pārkārtotu aizstāvības taktiku. Advokāts skaidroja, ka prokurori apsūdzībās virknējuši faktus viņu redzējumā, taču ir arī citi fakti un cits redzējums, ko atklāj aizdevuma līgums starp Ventrans un VN, kā arī parāda segšana ar VITA. A. Lembergs atgādināja, ka jau 1999. gadā ģenerālprokuroram Jānim Skrastiņam sniedzis izsmeļošu skaidrojumu par apsūdzību, kura tagad tiek skatīta tiesā. Viņš detalizēti esot izskaidrojis, kā 1993. gadā veidojies Ventrans 12 miljonu ASV dolāru parāds VN un 6 miljonu parāds Ventspils domei. A. Lembergs uzsvēra, ka šo parādu kārtošana, tātad nauda, ir konflikta pamatu pamats. Ventspils mērs atgādināja, ka V. Kokalis kā VN valdes loceklis ir zinājis par šiem parādiem un tādēļ par tiem tiek pratināts. Viņš arī ironizēja, ka nav brīnums, ka aizliedz viņam par šiem parādiem iztaujāt, jo situācijas izklāsts "apsūdzību sasit lupatu lēveros".
Ko drupina VITA
Prokurors Juris Juriss, asi reaģējot uz A. Lemberga un R. Krastiņa viedokļiem, aicināja tiesu pārtraukt V. Kokaļa pratināšanu, ja reiz advokātiem vairāk nav jautājumu. Prokurore Ilga Paegle, pasvītrojot prokuroru sašutumu, paziņoja, ka, klausoties tiesas sēžu audioierakstus, viņa dzirdējusi A. Lembergu mudinām advokātus strādāt čaklāk, jo viņš maksājot par stundu darbu. Prokurore saklausīto tēzi tiesai interpretēja kā A. Lemberga vēlēšanos vilcināt krimināllietas izskatīšanu saprātīgos termiņos. Turpretī A. Lembergs norādīja, ka tieši viņa interesēs ir krimināllietas izskatīšana pēc iespējas īsākos termiņos, jo viņam katra tiesā pavadītā stunda jāapmaksā pašam no savas kabatas atšķirībā no prokuroriem, kuru darbu apmaksā valsts.
Radušās strīda būtību lakoniski formulēja A. Lemberga advokāts Māris Mezītis, norādot, ka apsūdzība tikai jautājumu uzdošanas gaitā apjēgusi, ka fakti par Ventrans parādiem un konkrēti par VITA būtiski drupina ilgi un grūti radīto apsūdzību.
Turpmākā pratināšanas procesā liegums pieminēt VITA izraisīja kuriozu. Atbildot uz R. Krastiņa jautājumiem par Ventrans parādu segšanu, V. Kokalis pats pieminēja VITA. Respektējot tiesas lēmumu, advokāts aicināja V. Kokali izvairīties no vārda VITA lietošanas.
Aicina izsēdināt
Kārtējais kašķis tiesas zālē izcēlās, kad R. Krastiņš lūdza tiesai uzrādīt V. Kokalim dokumentu, taču izrādījās, ka šā dokumenta tulkojums latviešu valodā advokātam izsniegtajos krimināllietas sējumos nav atrodams. A. Lembergs atgādināja, ka jau procesa sākumā norādījis, ka krimināllietas materiālos ir netulkoti, neprecīzi tulkoti un neatrodami dokumenti.
Lecot kājās, J. Juriss sauca, ka prokuroriem materiālos gan viss esot atrodams. Balss toņi tiesas zālē manāmi kāpa. Advokāte Sandra Sleja aicināja tiesu atgādināt prokuroriem par uzvedības normām. Viņasprāt, J. Jurisa skaļa sačukstēšanās pratināšanas laikā ar kolēģi A. Zalužinski nav prokuroru cienīga. Advokāts Aldis Alliks viņu papildināja, komentējot, ka J. Juriss un A. Zalužinskis "uzvedas kā skolas puikas", un lūdza tiesu "viņus izsēdināt". Advokāts abus prokurorus aicināja ņemt piemēru no prokurores I. Paegles, kura sēžot akurāti un klusi. Prokurori tiesai sāka sūdzēties, ka arī viņiem esot nepieņemama advokātu biežā vīpsnāšana.