Zemessargu soda par palīdzību Ukrainai

 
Jānis Sils atkal ir zemessargs. Taču viņa atstādināšana no dienesta ir bīstams precedents. Iznāk, ka atbalstīt ukraiņus drīkst tikai ar pļāpām, ne darbiem ©F64

Iespējams, šis notikums aizsardzības resora virtuvē plašākai sabiedrībai paliktu nezināms, ja vien kolēģi zemessargi nebūtu sadusmojušies: pēc 17 gadu ilga godprātīga dienesta Zemessardzē ar visaugstākās militārās priekšniecības ziņu no tās izmests un pēc tam atkal paņemts atpakaļ tuvcīņas instruktors Jānis Sils. Par to, ka pavasarī mācīja kauties un izdzīvot Ukrainas brīvprātīgo korpusa kaujiniekiem.

Kā tas var būt, ka armija gatava atteikties no īsteni lojāla cilvēka tikai tāpēc, ka viņš seko savai un arī savas valsts pārliecībai? Latvija taču atbalsta Ukrainas nedalāmību. Tas arī pašam Jānim Silam šai stāstā šķiet nejēdzīgākais – valsts amatpersonas saka vienu, bet rīkojas pretēji. Un, jāatgādina, Sila gadījums nav vienīgais. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Uzņēmumu reģistrs, pamatojoties uz Ārlietu ministrijas vēstuli, atteicās reģistrēt biedrību SOS palīdzība Ukrainas armijai. Nācās mainīt nosaukumu, statūtus. Tieši caur šīs organizācijas aktivitātēm Jānis Sils nonāca Ukrainā. Sākotnēji iesaistījās ziedojumu kampaņā un palīdzēja nogādāt karavīriem nepieciešamās lietas galamērķī. Otrajā reizē – pavasarī – viņš jau brauca darīt savu tuvcīņas instruktora darbu. Paši ukraiņi lūguši šādu praktisku palīdzību. «Tā es nokļuvu pie brīvprātīgajiem,» stāsta Sils. Jāpaskaidro, ka Ukrainas brīvprātīgo vienības pēc jēgas ir tā pati Zemessardze – brīvprātīga, bruņota un apmācīta tauta. Sils apmācījis Labējo sektoru.

Patraucēja candycrash

Un tad sekoja raksts portālā lsm.lv. Kolēģi no sabiedriskā medija gatavoja materiālus par Ukrainā notiekošo un, protams, pamanīja tur arī Silu. Savukārt viņu publikāciju pamanīja mūsu militārās izlūkošanas ģēniji.

Sils iztēlojas, kā tas notika: «Krēslains militārās pretizlūkošanas dienesta kabinets, veči sēž un spēlē candycrash vai kaut kādu pasjansu liek. Un tad pēkšņi – bams! Portālā ziņa, ka kaut kāds zemessargs Ukrainā tur kaut ko apmāca. Kaut kā jāreaģē! Kaut kas jādara! Nedod dievs, kāds tagad prasīs atskaitīties! Tad arī viņi vienkārši pieņēma lēmumu manu darbību Zemessardzē apturēt, kā tas juridiski tika noformulēts. Visiem labi – viņiem nevar piesieties, ka neko nav darījuši. Man savukārt nav pie kā pieķerties, jo formāli izslēgts es neesmu.»

Neviens oficiāls papīrs Silam izsniegts netika – ne par atstādināšanu, ne arī atjaunošanu Zemessardzē, bet, cik Neatkarīgajai zināms, diskusijas par Silu notikušas visaugstākajā militārās vadības līmenī. Bataljona komandieris tikai pildījis priekšniecības rīkojumus. Atstādināšanas motivāciju Silam gan tā arī neatklāja, bet tas viņam tāpat ir skaidrs: «Vienīgais iemesls ir Ukraina.» Pusotru mēnesi pēc tam, kad par Sila izslēgšanu sāka interesēties arī lielāki čiekuri, viņa darbība Zemessardzē tika atjaunota. Priekšniecība tikai pajautājusi, vai tik viņš atkal negrasās doties uz Ukrainu. Atbildējis, ka tuvākajā laikā – nē. Tātad brauks, kaut kad vēlāk.

Šādi cilvēki jāapbalvo

Gandarīts par sava skolnieka, bet ne militāro birokrātu rīcību ir tuvcīņas speciālists Egils Helmanis. Sils pie viņa ir apguvis cīņas mākslu un vēlāk nodibinājis pats savu tuvcīņas skolu, kurā latviešu puiši mācās drosmi. Viņu vidū arī zemessargi.

«Šādiem cilvēkiem ir jāiedod valsts apbalvojums, nevis jāmet ārā no Zemessardzes. Viņi ar savu piemēru visiem parāda, kā ir pareizi rīkoties,» uzskata Helmanis. «Šobrīd mēs katrs mēģinām palīdzēt Ukrainai. Cits, kam varbūt vairāk naudas, ziedo. Jānis devās uz Ukrainu apmācīt cilvēkus, kas cīnās par savu brīvību. Domāju, viņš ļoti labi saprot, ka ukraiņi notur arī mūsu robežas. Kamēr Ukraina spēj cīnīties, arī mēs esam drošībā.» Tas, ka Sils uzņemts atpakaļ Zemessardzē, ir labi. Kļūda labota, taču precedents ir noticis, un atklāts ir jautājums, kā tālāk tiks vērtēta Latvijas pilsoņu tieša vai netieša iesaistīšanās Ukrainas konfliktā – labo pusē. Lielā mērā tieši Ukrainai mums jāpateicas par apjausmu, ka pašu aizsardzībā nebūt viss nav kārtībā, spriež Helmanis: «Vairāku gadu garumā Zemessardze tika nīcināta ārā, cilvēku vēlme iestāties par savu valsti un X stundā reaģēt uz to tika mērķtiecīgi noniecināta. Cerams, tagad militāristi ņems vērā līdzšinējās kļūdas.»

Neglīta situācija, neglīts skaidrojums

Neatkarīgā, protams, vēlējās uzzināt, kā notikušo skaidros Aizsardzības ministrija. Situācija ir gana neglīta. Un tāds pats ir arī saņemtais oficiālais skaidrojums Zemessardzes vārdā. Vienkārši neticams:

«Zemessarga Jāņa Sila darbība Zemessardzē tika apturēta objektīva iemesla dēļ – rotas komandieris ilgstoši nevarēja viņu sazvanīt, kā arī nebija informācijas, kur šo personu meklēt. Ja zemessargs ilgstoši nav sasniedzams, neapmeklē mācības bez attaisnojoša iemesla, nav aktīvs, neizrāda interesi piedalīties Zemessardzes aktivitātēs, šādos gadījumos bataljona komandieris ir tiesīgs pieņemt lēmumu – apturēt personas dienestu Zemessardzē līdz apstākļu noskaidrošanai. (..) Pēc apstākļu noskaidrošanas un zemessarga personīgās iniciatīvas turpināt dienestu Zemessardzē 17. jūlijā zemessarga Jāņa Sila darbība Zemessardzē tika atjaunota.»

Skandāls izsmelts, par Ukrainu vairs nav jārunā, bet lielie priekšnieki mazgā rokas nevainībā. Vismaz līdz nākamajai reizei.