Tā dēvētajā Lemberga prāvā Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Boriss Geimans uz nenoteiktu laiku pārtrauca lūguma nolasīšanu.
Neatkarīgās aptaujātie advokāti norāda, ka šī ir kārtējā t.s. Lemberga prāvas īpatnība, jo vispār jau likumā noteikts, ka «tiesas sēdē apsūdzētajam, viņa aizstāvim un prokuroram ir vienādas tiesības pieteikt lūgumus, piedalīties pierādījumu pārbaudē» u.tml.
Tagad šajā prāvā ir ne tikai «aizpratinātie liecinieki», bet arī «aizlasītie lūgumi».
Vajag grozījumus
Ventspils mērs Aivars Lembergs Rīgas apgabaltiesai 10. novembrī pieteica lūgumu «par rakstveida pierādījumu pārbaudi». Lūgums bija sagatavots rakstiski, un A. Lembergs to tiesas zālē sāka lasīt. Nepagāja ne desmit minūtes, kad tiesnesis Boriss Geimans sāka interesēties, uz cik lappusēm lūgums ir sarakstīts, un vaicāja, vai šo sarakstīto lūgumu nevar tiesai iesniegt rakstveidā.
Atbildot uz tiesas interesi, A. Lembergs norādīja, ka atbilstīgi likumam šis ir atklāts mutveida process un tādēļ viņš vēlas savu lūgumu paust mutiski. Viņš tiesai detalizēti paskaidroja, ka ir gatavs arī rakstveida procesam, taču tad prokuroram Jurim Jurisam jāvienojas ar savu paziņu, Saeimas Juridiskās komisijas deputātu Andreju Judinu par kārtējiem Kriminālprocesa likuma (KPL) grozījumiem.
Tas nepārprotami bija mājiens par nesenajiem notikumiem Saeimā, kad deputāts A. Judins uzstājīgi virzīja grozījumus KPL, kuri tieši attiecās uz rakstisko pierādījumu pārbaudes kārtību kriminālprocesā. Jāatgādina, A. Judins Neatkarīgajai arī atzina, ka grozījumus virza pēc kāda prokurora lūguma, kaut gan šā prokurora vārdu vairs neatminējās. Savukārt viņa kolēģis deputāts Andrejs Elksniņš zināja teikt, ka A. Judins to dara tieši pēc J. Jurisa lūguma.
Pēc domu apmaiņas ar tiesu A. Lembergs turpināja lasīt savu lūgumu, bet B. Geimans sāka apspriesties ar savām kolēģēm tiesnesēm. Pēc vairākām minūtēm B. Geimans vēlreiz pārtrauca A. Lembergu, norādot, ka lūgumu apsūdzētais drīkstēs turpināt lasīt kādā citā tiesas sēdē. Kad konkrēti varēs turpināt nolasīt lūgumu līdz galam, tiesnesis nenoteica. Viņš tikai paziņoja, ka tiesa nolēmusi turpināt rakstveida pierādījumu pārbaudi, kas šajā tiesas procesā arī notiek visai īpatnējā veidā - prokurori tikai nolasa krimināllietas sējumu satura rādītāju.
Ignorē savus lēmumus
No vārdus apmaiņas starp A. Lembergu un tiesu varēja noprast, ka no 117 lappušu garā lūguma pagūts nolasīt vismaz septiņas lappuses. No nolasītā nepārprotami varēja noprast, ka apsūdzētais pauž bažas par tiesas nekonsekvenci pierādījumu pārbaudīšanas kārtībā un to, ka tiesa pierādījumu pārbaudes laikā ignorē pati savus iepriekš pieņemtos lēmumus attiecībā uz pierādījumu pārbaudes kārtību.
A. Lembergs tiesai atgādināja, ka jau pirms vairāk nekā pieciem gadiem šī pati Rīgas apgabaltiesa noteica, ka pierādījumi krimināllietā tiks pārbaudīti pa apsūdzības epizodēm: vispirms tiks uzklausīti un nopratināti cietušie, tad liecinieki un pēc tam pārbaudīti rakstveida pierādījumi par konkrēto epizodi. Šo tiesas lēmumu A. Lembergs pierādīja ar konkrētiem citātiem, kas fiksēti tiesas sēžu audioierakstos.
Salīdzinot iepriekšminēto tiesas lēmumu ar tiesas zālē vērojamo pierādījumu pārbaudes kārtību, A. Lembergs konstatēja, ka to par kārtību saukt nevar, jo pretēji 2009. gadā noteiktajam kopš 2010. gada rudens pierādījumu pārbaude notiek pēc pavisam citas kārtības, «kura neatbilst ne likumā noteiktajai, ne arī ar tiesas lēmumu noteiktajai pierādījumu pārbaudes kārtībai». Viņš uzsvēra, ka pierādījumu pārbaude nenotiek pa epizodēm, pirms cietušo nopratināšanas tiek pratināti apsūdzības liecinieki par visām epizodēm, un visbeidzot dokumenti un rakstveida pierādījumi vispār netika un netiek pārbaudīti pa apsūdzības epizodēm.
«Sevišķi principiāli iebildumi, veicot pierādījumu pārbaudi pretēji tiesas lēmumā un Kriminālprocesa likumā noteiktajai kārtībai, ir attiecībā par cietušo nepratināšanu, vēl pirms nav nopratināti liecinieki,» teica A. Lembergs.
Cietušie ietekmējas
Sekas tādai pierādījumu pārbaudei, kad liecinieki sniedz tiesā liecības pirms visu cietušo personu nopratināšanas, ir tādas, ka cietušie ietekmējas un «pieskaņo» savu pozīciju apsūdzības liecinieku liecībām.
A. Lembergs atgādināja, ka cietušie savās liecībās tiesā dažkārt ir norādījuši, ka pirms savu liecību sniegšanas ir iepazinušies ar citu liecinieku iepriekš sniegtajām liecībām.
«Šis apstāklis acīmredzami ilustrē, ka cietušie savu personisko un mantisko interešu vārdā liecības pieskaņo liecinieku liecībām, kas savukārt ilustrē tiesu izmeklēšanas neobjektivitāti, kas ir sekas ar tiesas lēmumu noteiktai pierādījumu pārbaudes kārtības ignorēšanai,» uzsvēra A. Lembergs.
Analizējot tiesas sēžu audioierakstus, A. Lembergs konstatējis, ka par haosu pierādījumu pārbaudē sūrojušies arī prokurori: «Arī valsts apsūdzības uzturētāji jeb prokurori ir ļoti agresīvi, pat uzbrūkošā manierē un leksikā, vērsušies pret tiesas sastāvu ar iebildumiem par tiesas rīcību, veicot liecinieku pratināšanu, pirms nav nopratināti cietušie.» Arī šo apgalvojumu A. Lembergs pamatoja ar konkrētiem no tiesas sēžu audioierakstiem atšifrētiem citātiem un prokuroru tiesai iesniegtajiem dokumentiem.
Jāatgādina, ka šajā prāvā daudzu liecinieku un pat divu cietušo pratināšana nav pabeigta un kopš 2010. gada oktobra tajā regulāri tiek piesaukti «aizpratinātie».