Naftas cenas krīt, krīt arī rubļa vērtība

 
©f64

Kopš jūnija jēlnaftas cenas pasaulē ir kritušās par vairāk nekā 20%, atstājot vistiešāko negatīvo iespaidu uz valstīm, kuras ieradušas savu ekonomiku balstīt uz izejvielu eksportu. Tas attiecas arī uz mūsu kaimiņvalsti Krieviju, kuras valūta jeb rublis nedēļas sākumā sasniedza zemāko vēsturisko vērtību attiecībā pret dolāru.

Krievijas ekonomika izjūt nopietnas problēmas gan starptautisko sankciju dēļ, gan tāpēc, ka kapitālam pašlaik ir tendence aizplūst no attīstības valstīm, gan arī naftas cenu krišanās dēļ, un eksperti nav vienprātīgi, kurš no šiem faktoriem spēlē lielāko lomu.

«Naftas cenu samazināšanās dod impulsu ASV ekonomikai un nāk par labu ASV patērētājiem, taču tā rada nopietnas budžeta piepildīšanas problēmas tādās valstīs kā Krievija, Irāna un Irāka, kurās naftas eksportam ir pārāk svarīga loma ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā un valdības finansēšanā. Tajā pašā laikā Eiropa ir tikai daļēja ieguvēja no cenu samazināšanās, jo eiro zaudē savu vērtību attiecībā pret dolāru, kas nozīmē, ka eiropiešiem naftas, kuras cena tiek noteikta dolāros, iegāde kļūst relatīvi dārgāka,» pašreizējo situāciju raksturo The Washington Post. Laikraksts atgādina, ka Krievijas budžets ir saplānots, pamatojoties uz aplēsēm, ka naftas cenas nebūs zemākas par 104 dolāriem par barelu, turklāt šā gada pirmajos astoņos mēnešos jēlnaftas un naftas produktu eksports nodrošināja 46% no budžeta ieņēmumiem. Pašlaik cenas ir noslīdējušas jau līdz 92 dolāriem par barelu, un Reuters prognozē, ka būtiskas izmaiņas tirgū nenotiks līdz pat novembra nogalei, kad Vīnē uz savu kārtējo sanāksmi pulcēsies pasaules vadošo naftas eksportētājvalstu OPEC pārstāvji.

Pirmdien Krievijas valūtas apmaiņas punktos dolāra vērtība pārsniedza 40 rubļus – kopš 1998. gada Krievijas valūtas vērtība nekad nav bijusi tik zema, un ekspertiem nācies atzīt, ka ir pārvarēta zināma psiholoģiskā robeža. Lai gan ar Centrālās bankas veiktās valūtas intervences palīdzību tālāku kritumu izdevās apturēt, vakar rublis pakāpeniski, bet nenovēršami savu vērtību turpināja zaudēt. «Spiediens uz rubli turpināsies, liekot Centrālajai bankai turpināt pārdot ārzemju valūtu. Mēs vairs nevaram ignorēt faktu, ka Brent jēlnaftas cenas noslīdējušas zem 92 dolāriem par barelu,» sarunā ar Reuters skaidrojis ING Bank galvenais ekonomists Dmitrijs Poļevojs.

Ir skaidrs, ka Krievijas iedzīvotāji rubļa vērtības krišanos uztver daudz sāpīgāk nekā ziņas par kādām abstraktām ekonomiskām sankcijām, kas noteiktas pret prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem miljardieriem, tāpēc Kremlim un tam faktiski pakļautajai Centrālajai bankai pašlaik būs ļoti uzmanīgi jābalansē – rubļa vērtība nedrīkst samazināties tik strauji, ka tas izraisītu nopietnu iedzīvotāju neapmierinātību, bet tajā pašā laikā rublis arī nedrīkst būt pārāk pārvērtēts. Reuters atgādina, ka ārzemju valūtas rezerves Krievijai ir milzīgas, aptuveni 450 miljardu dolāru apmērā, un, ja būtu tāda vēlme, Centrālā banka ar valūtas intervenču palīdzību varētu diezgan ilgi noturēt rubļa kursu. Taču no otras puses – virkne ekonomikas ekspertu sarunā ar laikrakstu RBK uzsvēruši, ka budžetā, pateicoties rubļa vērtības kritumam, ieplūst papildu summas, kas kompensē naftas eksportētāju negūto peļņu. «2014. gada budžetā paredzēts, ka dolāra vērtība būs 35,5 rubļi. Saskaņā ar finanšu ministrijas aplēsēm, dolāra vērtības palielināšanās par vienu rubli dod 180 miljardu rubļu lielus papildu budžeta ieņēmumus. Lēts rublis nodrošina šos ienākumus, jo pieaug nominālie ieņēmumi no naftas un gāzes pārdošanas un atsevišķām importa nodevām,» raksta avīze. Citiem vārdiem sakot – to naudu, ko nav izdevies paņemt no naftas eksportētājiem, budžets tagad ņem no tiem, kuriem kādu iemeslu dēļ nepieciešama ārzemju valūta.

Bankas Sberbank makroekonomisko pētījumu centra vadītāja Jūlija Cepļajeva, piekrītot tam, ka īstermiņā šādas aplēses ir daudzmaz korektas, paudusi šaubas par to, vai situācija būtu pieņemama ilgtermiņā. Proti, samazināsies naftas eksportētāju nomaksāto nodokļu apjoms (jau tagad, naftas cenām krītoties zem 104 dolāriem par barelu, pārtraukta Rezerves fonda papildināšana), mazāki nodokļi tiks saņemti arī no kompānijām, kuru ieņēmumi atkarīgi no situācijas valūtas tirgū. To, ka bažas par budžeta piepildīšanu Krievijā pastāv, apstiprina Ņezavisimaja gazeta, kas raksta, ka gan Centrālajā bankā, gan ministrijās tiekot skaitļoti scenāriji pašam sliktākajam gadījumam, kad naftas cenas varētu kristies zem 80 un, iespējams, līdz pat 60 dolāriem par barelu. Amatpersonas gan uzsvērušas, ka 60 dolārus par barelu uzskata par «nereālu varbūtību», atzīstot, ka šādā gadījumā Krievijas ekonomiku gaida šoks un katastrofāla lejupslīde.

Reuters komentārā norādīts, ka naftas cenu kritumam ir objektīvi iemesli – piedāvājums tirgū ir pārsniedzis pieprasījumu. Pašlaik jau ir skaidrs, ka ASV un Kanādas veiktā slānekļa naftas ieguve nav izrādījusies tikai mīts, kā to vēl nesen centās iztēlot tradicionālo naftas ieguvēju pārstāvji. The Washington Post raksta, ka no 8,5 miljoniem barelu jēlnaftas dienā (rekords kopš 1986. gada) aptuveni 4 miljonus barelus ASV iegūst no Ziemeļdakotas un Teksasas slānekļa naftas laukiem. Ievērojami pieaugusi arī Krievijas naftas ieguve – 10,64 miljoni barelu dienā jau ir rādītājs, kas salīdzināms ar 1987. gadā sasniegto PSRS naftas ieguves rekordu, 11,48 miljoniem barelu dienā. No postošā pilsoņu kara pamazām atgūstas Lībija, naftas ieguvi cenšas palielināt arī Irāna, un pat Irāka, kur drošības situācija ir samērā saspringta, iegūst vairāk naftas nekā pērn. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc naftas mazinājies gan Ķīnā, gan citās Āzijas valstīs, gan Eiropā. Šādā situācijā ir maz ticams, ka naftas cenas strauji augs, ja vien OPEC nepieņems lēmumu par būtisku tās ieguves samazināšanu. Taču šādā scenārijā nav ieinteresēta Persijas līča valstu grupa ar Saūda Arābiju priekšgalā – šajās valstīs naftas ieguves pašizmaksa ir viszemākā, un to budžeti spēs pārdzīvot cenu krišanos pat līdz 80 dolāriem par barelu.