Liecību nepārbaudīšana rada nopietnas sekas

© F64

Diametrāli pretējas liecības Rīgas apgabaltiesai snieguši akciju sabiedrības Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa un Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Guntis Blumbergs.

Kā vienu no pamatojumiem, kāpēc Ventspils mēram Aivaram Lembergam būtu jānosaka pat stingrāks drošības līdzeklis, prokurori minējuši to, ka viņš it kā ietekmējot lieciniekus. Šīs tēzes pamatošanai prokurori izmantoja iepriekš tiesā sniegtās E. Ciniņas liecības, kura tiesai teica: «Es meklēju darbu, un tajā skaitā arī saistībā ar Ventspils uzņēmumiem. Bet kā Guntis Blumbergs paskaidroja, Aivara Lemberga labā roka, ka, ņemot vērā, jā, viņš ļoti labi zinot, un viņi visi ļoti labi zinot to, ka es esot ļoti laba darbiniece, bet, ņemot vērā to, ka šefam ir ienācis galvā, ka es neesmu pareizā pusē, līdz ar to man darbu neatrast nekur. Tad, kad Gints LaiviņšLaivenieks [bijušais A. Lemberga advokāts, šobrīd - Šveices advokāta Rudolfa Meroni labā roka] piedāvāja iespēju vadīt Ventbunkeru, es, protams, tam piekritu.» Pratināšanas laikā nedz prokurori, nedz tiesa nekādi nevēlējās precizēt šo epizodi, piemēram, - kad un kur un kādā sakarā notikusi šī saruna un kā vispār tā jāsaprot. Savukārt aizstāvības pusei pabeigt E. Ciniņas pratināšanu netika ļauts.

Jāatgādina, ka tiesa joprojām nav izlēmusi divus pretējus lūgumus: A. Lemberga lūgumu atcelt noteikto drošības līdzeklis, jo tas jau ir spēkā ilgāk nekā iespējamais maksimālais sods (šis lūgums izteikts jau jūnija beigās), un prokuroru lūgumu ne tikai atstāt spēkā esošos drošības līdzekļus, bet arī piemērot vēl papildu drošības līdzekļus (lūgums izteikts 11. augustā).

Viens melo

Paužot viedokļus par prokuroru lūgumu, aizstāvības puse norādīja, ka G. Blumbergs savukārt ir liecinājis, ka viņam šādas sarunas ar E. Ciniņu par kaut kādiem darba meklējumiem vispār nav bijis. Šo liecību G. Blumbergs sniedzis kā atbildi uz advokātes Irinas Kaukes jautājumiem par E. Ciniņas liecībās minēto sarunu. I. Kauke savā advokāta pieprasījumā norādījusi, ka G. Blumbergam jāsniedz tikai patiesas ziņas, jo viņa liecības tiks iesniegtas Rīgas apgabaltiesā.

Sarunā ar Neatkarīgo G. Blumbergs apstiprināja, ka advokāte I. Kauke ir vērsusies pie viņa ar pieprasījumu, kurā viņam uzdoti trīs jautājumi. «Stāstīt un runāt jau var visu ko, bet šādas sarunas man ar Evu Ciniņu nav bijis. To es arī norādīju savā atbildes vēstulē,» Neatkarīgajai paskaidroja G. Blumbergs. Viņš arī atzina, ka bijis informēts - advokāte viņa atbildes gatavojas iesniegt tiesā kā pierādījumu.

Liecības nav pārbaudītas

E. Ciniņas liecību izmantošana drošības līdzekļa pamatošanai tiesā izraisīja asas debates. Advokāts Raimonds Krastiņš norādīja, ka, pirms izmantot E. Ciniņas liecības kā pierādījumu, «augstākās raudzes prokuroriem» būtu vajadzējis vismaz pārbaudīt, «vai patiesi 2013. gadā Ciniņa griezusies pie Blumberga darba meklējumos Ventspilī; vai Blumbergs viņu atteicis pieņemt darbā tādēļ, ka Aivars Lembergs to prasījis Blumbergam; vai patiesi Aivars Lembergs jebkādā statusā var ietekmēt, ka Ciniņa vai kāds cits liecinieks nevar, citēju prokuroru lūgumā teikto, «darbu neatrast nekur»; vai patiesi Aivars Lembergs ir vispār un jelkā prasījis, ieteicis, lūdzis vai uzdevis Blumbergam runāt ar jelkādu liecinieku, piedraudot, ka tas nevarēs dabūt darbu, vai kā citādi piedraudēt, ja tas ko sliktu liecinās; vai patiesi Blumbergs ir izpildījis Aivara Lemberga norādījumus, runājot ar Ciniņu šādi».

Advokāts, atsaucoties uz dažādu liecinieku liecībām, tiesai atgādināja, ka G. LaiviņšLaivenieks ir «labā roka» Rudolfam Meroni, kurš Latvijā saimniekojot, «pelnoties ar arestēto mantu». Bez tam R. Meroni «ir tas, kurš ne tikai vada Ventbunkeru un kontrolē akcionārus, bet arī rīkojas ar finansēm, nosaka tēriņus un citus jautājumus». Advokāts arī atgādināja, ka R. Meroni ir «krasi personīgi naidīgi noskaņots» pret A. Lembergu un to neslēpj. Savukārt «Eva Ciniņa kā Meroņa [advokāta lietota forma - aut.] uzticības persona, kura pilda viņa instrukcijas, un arī amatu Ventbunkerā ieguva nevis tādēļ, ka Laiviņš viņu tur iecēla, bet gan Meronis, bez kura viņai šo amatu nebūtu iespējams iegūt nedz no formālā viedokļa, nedz arī subjektīvā viedokļa. Bez tam no Ciniņas liecībām tiesā ir redzams, ka Ciniņa ir krasi negatīvi noskaņota pret Aivaru Lembergu personīgi. Nav būtiski noskaidrot un analizēt visus iemeslus, kuru dēļ Ciniņa ir tik personīgi negatīvi noskaņots liecinieks pret Aivaru Lembergu, bet viņas naidīgā attieksme pret Aivaru Lembergu un vēlme dabūt Aivaru Lembergu cietumā ir ne mazāka kā pašam Meronim».

Arī advokāte I. Kauke pauda nožēlu, ka, pirms izmantot E. Ciniņas liecības kā pierādījumu, «valsts apsūdzības uzturētāji pat nav mēģinājuši pārbaudīt liecinieces E. Ciniņas liecību ticamību, noskaidrojot, vai šī saruna starp viņu un G. Blumbergu vispār notika».

Kā top apsūdzības

Pats A. Lembergs tiesā teica, ka laika periods, par kuru E. Ciniņa liecinājusi tiesā par saviem darba meklējumiem, sakrīt ar laiku, kad viņa dzīvojusi Rīgā un atradusies dekrēta atvaļinājumā. A. Lembergs uzsvēra, ka šķiet visai dīvaini, ja sieviete ar mazu bērnu dzīvo Rīgā, bet meklē darbu Ventspilī. Gadījumi, kad rīdzinieki meklējot darbu Ventspilī, esot ļoti reti. Bez tam E. Ciniņa tomēr darbu Ventspilī dabūjusi, pie kam augsti apmaksāto, prestižo Ventbunkers valdes priekšsēdētājas amatu. Kā apgalvojot R. Meroni, Ventbunkers piederot A. Lembergam un tādējādi sanākot, ka pats A. Lembergs iekārtojis darbā E. Ciniņu, kas atkal esot kārtējā pretruna, ironizēja A. Lembergs.

Kā liecina datu bāze Firmas.lv, E. Ciniņa pirmoreiz Ventbunkers valdes priekšsēdētājas amatā tika apstiprināta pirms pusotra gada - 2013. gada 9. janvārī. Tobrīd pastāvēja tiesas noteikts aizliegums Rudolfam Meroni un virknei viņa sabiedroto ieņemt valdes vai padomes locekļu amatus akciju sabiedrībā Ventbunkers.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.