Arestētās mantas glabātājs Šveices advokāts Rudolfs Meroni ar viņam glabāšanā nodoto mantu rīkojas nevis valsts vārdā, bet gan savā – mantas glabātāja – vārdā, līdz ar to neesot pamata viņu ierindot valsts amatpersonu sarakstā, attiecinot uz viņu labumu gūšanas ierobežojumus, un likt viņam deklarēties, Neatkarīgajai izskaidroja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāja Inese Laura Zemīte.
Lai tiktu skaidrībā, kādēļ procesa virzītājs tā dēvētajā Lemberga krimināllietā izrāda vienaldzību pret Šveices advokāta, šobrīd arī akciju sabiedrību Ventbunkers, Ventspils tirdzniecības osta, Kālija parks un Latvijas naftas tranzīts padomes priekšsēdētāja, kā arī akciju sabiedrības Ventspils nafta padomes locekļa Rudolfa Meroni darbībām arestētās mantas glabātāja amatā, neliekot viņam atskaitīties par septiņus gadus glabāto daudzu miljonu aktīvu stāvokli, Neatkarīgā vērsās pie Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones.
Kā zināms, Šveices advokātu R. Meroni mantas glabātāja amatā 2007. gada decembrī iecēla procesa virzītājs prokurors A.Mežsargs, bet procesa virzīšanu kopš 2008. gada septembra pārņēma Rīgas apgabaltiesa. Septiņu gadu laikā nav ziņu, ka šveicietis būtu atskaitījies procesa virzītājam jeb valstij par daudzu miljonu vērto aktīvu glabāšanu. Tā kā R. Meroni glabā mantu valsts uzdevumā, viņš acīmredzami pilda valstiski svarīgas funkcijas. Tas nozīmē, ka viņš būtu iekļaujams valsts amatpersonu sarakstā un uz viņu attiektos labuma gūšanas ierobežojumi un viņam būtu jāiesniedz amatpersonas deklarācija. R. Meroni deklarācijas VID datubāzē nav atrodamas. Atbilstoši likumam Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonas darbībā informācija VID ar valsts amatpersonu sarakstiem jāsniedz iestādes vadītājam, R. Meroni gadījumā - Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam. VID Neatkarīgajai skaidroja, ka tā rīcībā «nav objektīvas informācijas» par to, vai R. Meroni ir valsts amatpersona. Neatkarīgā vaicāja D. Vilsonei, kādēļ Rīgas apgabaltiesa neuzskata par vajadzīgu iekļaut R. Meroni valsts amatpersonu sarakstā.
Atbildi sniedza Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja I. L. Zemīte, norādot, ka Rīgas apgabaltiesai nav R. Meroni jāierindo valsts amatpersonu sarakstā, jo šveicietis nav tiesas darbinieks, kriminālprocesā tiesas uzdevums esot organizēt kriminālprocesa norisi saprātīgos termiņos un spriest tiesu, bet, tā kā arestētā manta nemaina īpašuma piederību, jo ir tikai nodota uz laiku glabāšanā, tad glabātājs ar mantu nerīkojas valsts vārdā, bet to vienkārši glabā.
Pilnā atbilde no tiesas ir šāda: «Uz laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze žurnālista R. Rozenberga 2014. gada 10. jūnija iesniegumā uzdoto jautājumu: kādēļ Rīgas apgabaltiesa neuzskata par vajadzīgu iekļaut R. Meroni valsts amatpersonu sarakstā un to iesniegt VID?
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 48. panta pirmo daļu tiesai, izskatot krimināllietu, ir procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesa vadīšanā un procesuālās kārtības nodrošināšanā, kā arī ekskluzīvas tiesības spriest tiesu. Procesa virzītāja pilnvaras kriminālprocesā ir uzskaitītas Kriminālprocesa likuma 27. panta pirmajā daļā.
No minētās normas jēgas izriet, ka tiesa kā procesa virzītājs katrā konkrētā kriminālprocesā veic procesuālas darbības savas kompetences ietvaros, kas norādītas Kriminālprocesa likumā, lai organizētu kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā, ar mērķi nodrošināt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu atbilstoši Kriminālprocesa likuma 1. pantam.
Rīgas apgabaltiesa šobrīd ir procesa virzītājs kriminālprocesā Nr. 12812001408, kurā par apsūdzētā arestētās mantas glabātāju ir iecelts Šveices advokāts Rudolfs Meroni.
Nevar piekrist R. Rozenberga iesniegumā norādītajam, ka R. Meroni, nonākot arestētās mantas glabātāja statusā, ar mantu rīkojas valsts vārdā atbilstoši valsts pilnvarojumam, tādējādi atbilst likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā valsts amatpersonas pazīmēm.
Jānorāda, ka mantisko jautājumu risināšana kriminālprocesos paredzēta Kriminālprocesa likuma 28. nodaļā, tostarp, procesuālie jautājumi, kas saistīti ar aresta uzlikšanu mantai, mantas glabāšanu, realizēšanu, atcelšanu u.c.
No minēto likuma normu jēgas izriet, ka aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā mantai arests tiek uzlikts, lai nodrošinātu mantisko jautājumu risināšanu kriminālprocesā. Tādējādi aresta uzlikšana mantai kriminālprocesa ietvaros pati par sevi nemaina šīs mantas īpašuma piederību. Arestētā manta tiek nodota tikai un vienīgi glabāšanā kādai personai, un ar procesa virzītāja lēmumu šai personai netiek piešķirtas citas tiesības ar to rīkoties, kā vien saglabāt arestēto mantu līdz procesa virzītāja citam nolēmumam attiecībā uz to.
Savukārt atbilstoši Ministru kabineta 2002. gada 22. oktobra noteikumiem Nr. 478 secināms, ka tiesas kā procesa virzītāja kompetencē neietilpst jautājuma izlemšana par R. Meroni, kurš nav tiesas darbinieks, atzīšanu par valsts amatpersonu un par viņa iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamajā valsts amatpersonu sarakstā.