Valdošajās aprindās, kas saistītas ar partiju Vienotība, pēdējā laikā klīst nopietnas runas, ka Satversmes aizsardzības birojs (SAB) arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam nedos pielaidi valsts noslēpumam.
Tādējādi divi Nacionālās apvienības (NA) ministri – Baiba Broka un R. Naudiņš – paliks bez pielaides un viņu kā valdības locekļu pilnvaras būs ierobežotas. Turklāt uz NA pārstāvjiem būs mesta aizdomu ēna, kas priekšvēlēšanu laikā ir īpaši izdevīgi šā politiskā spēka konkurentiem. Divas pēdējās vēlēšanu kampaņas (Rīgas domes un Eiroparlamenta) nepārprotami apliecināja, ka tieši NA ir Vienotības galvenie konkurenti. Turklāt Rīgas domes vēlēšanās Vienotība cīņā par latvisko elektorātu cieta smagu sakāvi no NA, un tur nozīmīga loma bija tieši B. Brokas personībai.
Vēl ir laiks
Neatkarīgā pārliecinājās, ka arī NA vadība ir informēta par šīm runām, tomēr cer uz Vienotības politiķu un SAB vadības veselo saprātu. Vaicāts, kādēļ R. Naudiņam SAB joprojām nepiešķir pielaidi, NA ģenerālsekretārs Aigars Lūsis ironizēja: «Īsā atbilde ir tāda – nav iestājies Vienotībā. Bet, ja runājam nopietni, par pielaides piešķiršanu parasti lemj divus trīs mēnešus. Romānam Naudiņam kopš pielaides pieprasīšanas pagājuši divi mēneši. Teorētiski uztraukumam vēl nav pamata.»
Otrs iemesls, kāpēc Vienotība būtu ieinteresēta izmantot tai pieejamos administratīvos resursus, lai mēģinātu neitralizēt NA ministrus, ir valdībā izlemjamie svarīgie saimnieciskie jautājumi, piemēram, Citadeles bankas pārdošana. Šādu jautājumu lemšanā bez pielaides valsts noslēpumam nevar piedalīties.
Vaicāts, vai arī šis faktors varētu būt par iemeslu pielaides nedošanai, A. Lūsis teica: «Sekas no tā, ka diviem mūsu ministriem šobrīd nav pielaides, ir tādas, ka Nacionālā apvienība ir atstumta no informācijas un līdz ar to arī no lēmumu pieņemšanas daudzos svarīgos jautājumos, īpaši jau jautājumos par Citadeles pārdošanu. Tas savukārt ir ļoti parocīgi tiem, kuri virza šo pārdošanu. Mēs jau iepriekš esam teikuši, ka šobrīd nav piemērotākais brīdis bankas pārdošanai. Atklāts ir jautājums, vai vispār varam atbalstīt bankas pārdošanu. Sekas pielaižu neizsniegšanai ir tādas, ka koalīcijā brīvāk un ar mazāku pretestību var virzīt vairākus procesus, tai skaitā arī Citadeles privatizāciju. Vai Citadele ir cēlonis tam, ka vēl joprojām divi mūsu ministri ir bez pielaidēm, es neņemos apgalvot. Cēlonis nekad nav viens. Noteikti ir vairāku apstākļu summa. Kas tie ir par apstākļiem, varam tikai minēt. Ļoti dīvaini šķiet tas, ka Vienotības frakcijas vadītājs Zaķa kungs zina, kāpēc un uz kādas informācijas pamata Brokas kundzei nedod pielaidi. Rodas vairāki jautājumi – kā viņš to zina, kādēļ viņš to zina? Viņš to pats nevar paskaidrot subjektam, uz kuru tas attiecas – Brokas kundzei. Tas ir dīvaini, lai neteiktu vairāk.» A. Lūsis šajā sakarā piebilda, ka var jau arī ironizēt par to, ka Miera ielā (t.i., SAB galvenajā mītnē) notikusi paplašināta Vienotības valdes sēde, kurā skatīti jautājumi par pielaides piešķiršanu NA ministriem.
Principu graušana
A. Lūsis skaidroja, ka iemesli notiekošajām nejēdzībām meklējami jau labu laiku iepriekš, sākoties demokrātijas pamatprincipu graušanas procesiem: «Mums modē nākusi tendence, ka amatpersonas jāvēlē atklāti, kas pats par sevi ir absurdi. Manuprāt, tieši otrādi – demokrātijas lielākais iekarojums ir tas, ka drīkst balsot atbilstoši sirdsapziņai un aizklāti. Zīmīgi, ka SAB direktoru Jāni Maizīti ievēlēja atklātā balsojumā, bet ģenerālprokuroru Ēriku Kalmeieru ievēlēja vēl aizklātā balsojumā. Šodien mēs redzam, ka vienīgais tiesiskuma garants valstī, uz kuru vēl var cerēt, ir nevis atklātā balsojumā ievēlētais Maizītis, bet gan Kalnmeiers, kuru ievēlēja aizklāti. Tas viss domājošus cilvēkus dara uzmanīgus, un no tā visa varam secināt, ka scenārijs dažādu resursu izmantošanai politikā ir sākts realizēt krietni agrāk. Pašlaik mēs neko citu nevaram darīt, kā vien pierakstīt visus gājienus savā blociņā, kā šahā.»
Jāatgādina, ka pēdējā laikā J. Maizīša vadītais SAB pieņēmis divus lēmumus, kuriem nav precedenta visā SAB pastāvēšanas vēsturē – nelikumīgi piešķīris pielaidi ietekmīgu Vienotības pārstāvju draudzenei Jutai Strīķei (ģenerālprokurors jau ir atcēlis šo lēmumu) un liedzis pielaidi Vienotības nopietnākajai konkurentei tieslietu ministrei B. Brokai.
Uzvārda lieta
Iepriekšminētās ar Vienotību saistītās aprindas, kuras zina, ka arī R. Naudiņam netiks dota pielaide, stāsta, ka pielaide netiks dota tāpēc, ka R. Naudiņš pirms vairākiem gadiem ir mainījis uzvārdu un ar to saistītas kādas neskaidrības.
Tomēr R. Naudiņš nekad nav slēpis, ka agrāk viņa uzvārds bijis Ibragimovs, tāpat kā nav slēpis savas azerbaidžāņu saknes pa vectēva līniju. Piemēram, īsi pirms apstiprināšanas ministra amatā intervijā Neatkarīgajai (27. marta publikācija Ministram veiksmju sēriju iezīmē uzvārda maiņa) viņš pastāstīja, ka uzvārds Naudiņš bija viņa dzimtas uzvārds pirms padomju represijām, bet, kuram tiks šis uzvārds – māsai vai viņam – izlemts lozējot. Senais dzimtas uzvārds ticis viņam, bet māsa, saglabājot uzvārdu nemainītu, turpinot Ibragimovu dzimtu.
Turklāt 2005. gadā Valmieras domes vēlēšanās viņš no apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta startēja ar vectēva uzvārdu Ibragimovs.
Uzņēmumu reģistra datu bāzēs Firmas.lv un Lursoft var atrast abus uzvārdus – gan Naudiņš, gan Ibragimovs. Mulsumu varētu radīt tikai VID uzturētā valsts amatpersonu deklarāciju datu bāze, kurā redzams, ka R. Naudiņš deklarējas no 2001. gada, turklāt ar pašreizējo uzvārdu, kaut gan, pēc viņa paša teiktā, šādu uzvārdu viņš ieguva tikai 2006. gadā. Tomēr VID sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja Neatkarīgajai paskaidroja, ka tā nav deklarācijas iesniedzēja vaina. Izrādās – ja kāda persona iesniedz deklarāciju ar jaunu uzvārdu, tad VID datu bāze automātiski nomaina uzvārdus arī iepriekšējos gados iesniegtajās valsts amatpersonu deklarācijās.
Vēl kāds fakts – R. Naudiņš kā izziņas speciālists ir beidzis Policijas akadēmiju, līdz ar to viņam darbošanās ar ierobežotas pieejamības informāciju nav sveša lieta. R. Naudiņš ir arī valdes loceklis sabiedriskajā organizācijā Araz Latvija, kas nodarbojas ar Latvijas un Azerbaidžānas attiecību stiprināšanu.