Klaušina pat bijušo Ventspils domes preses sekretāru
Ar mērķi pierādīt Ventspils mēra lielo ietekmi pēc prokuroru lūguma tiesa t.s. Lemberga prāvā uz pratināšanu šomēnes izsauca bijušo Ventspils domes preses sekretāru Normundu Rozenšteinu.
Tiesā tomēr noskaidrojās, ka prokuroru izvēlētais liecinieks nav īsti derīgs apsūdzību pierādīšanai. Atklājās, ka liecinieks kompetents liecināt tikai par ļoti īsu laika periodu, jo amatu Ventspils domē ieņēma neilgi - no 1998. gada marta līdz 1999. gada janvārim. Bet, kā liecina LETA arhīvs, liecinieka straujā karjera Ventspils domē aprāvās vēl agrāk - jau 1998. gada 10. decembrī, kad viņš 3,4 promiļu reibumā bija spējis aiziet līdz viņa rīcībā nodotajai dienesta automašīnai Subaru, tajā iesēsties, sākt braukt un iepretim Valsts prezidenta pilij un degvielas uzpildes stacijai (tolaik Shell, tagad Statoil) ietriekties automašīnas SAAB 9000 aizmugurē. Šis gadījums ieguva ļoti lielu publicitāti, jo minētajā SAAB 9000 pārvietojās pilnīgi skaidrā esošie premjera Andra Šķēles padomnieks Mārcis Bendiks un sabiedrisko attiecību speciālists Māris Mednis. Par laimi, negadījumā neviens, izņemot automašīnas, necieta. Īpašu pikantumu minētajam inicidentam piedeva tālaika politiskie notikumi - asā cīņa starp tā sauktajām Ventspils un Valmieras grupām, kuru spilgtākie pārstāvji bija A. Lembergs un A. Šķēle, t.i., abu satiksmes negadījumā iesaistīto šoferu darba devēji.
Laksa un kaunēšanās
Tiesā noskaidrojās, ka liecinieks pirms pratināšanas tiesas zālē divas reizes pratināts prokuratūrā. Pēdējo reizi šogad - īsi pirms aicināšanas uz tiesu, kad, visticamāk, nolemts, ka arī tāds liecinieks kā N. Rozenšteins var būt prokuroru apsūdzības konstrukcijām noderīgs.
Viens no spilgtākajiem piemēriem, ar kuriem N. Rozenšteins ilustrēja A. Lemberga lielo ietekmi, izrādījās bijušā preses sekretāra atmiņas par sapulcēm Ventspils domē: «Reiz tika spriests par Krājbankas sliktajiem darba rezultātiem. Arnolds Laksa [tolaik Krājbankas prezidents] tika publiski kaunināts. Un tādā reizē esmu piedalījies. Bet citreiz tika spriests par Preses nama privatizāciju, kurā uzņēmēji iebilda Aivaram Lembergam - Jurija Bespalova personā. Teica - kādēļ būtu vajadzīgs privatizēt šo lielo Preses namu par tādu naudu.»
Prokurora lūgts precizēt, par ko tad īsti Krājbankas prezidents A. Laksa tika kaunināts, N. Rozenšteins teica: «Bija tā. Krājbankai, man liekas, peļņa bija tikai 450 000 tanī gadā. Kādēļ palika šī saruna atmiņā? Jo visiem sapulces dalībniekiem bija šausmīgi neērti. Vīri sēdēja noliektām galvām. Kādēļ? Tādēļ, ka Aivars Lembergs teica Laksam - kāpēc tu nozagi naudu? Un apsaukājās, atvainojos, necenzētiem vārdiem, uz Laksu. Un pārējiem - tik šausmīgi kauns. Jo es saku, nu, man arī, jo tas Laksa bija jauns simpātisks vīrietis. Nezinu, gadi 30, cik tur, mazliet pāri. Rietumu izglītības, uzvalkā, solīds. Un Aivars Lembergs ļoti, nu, kā lai saka, nepieklājīgi, teiksim, skaidri. Visiem, pilnīgi visiem pie galda bija kauns. Visi dur galvu šitā te nost. Bet šefs saka - kāpēc nozagi naudu? Un lieto necenzētus vārdus, un tāds apkaunojošs moments. Kas var piedzīvot tādu kaunu, ka tevi apsaukā rupjiem vārdiem? Sauc par zagli kādu 15 cilvēku klātbūtnē.»
Tā kā liecinieks neizskaidroja un prokurori neprecizēja, par ko tad īsti A. Laksa kaunināts un saukts par zagli, A. Lembergs liecinieku detalizēti izvaicāja, par ko īsti šajā sapulcē bijusi runa. Lai arī liecinieks sniedza ne visai skaidras atbildes, varēja noprast, ka A. Laksam izteikti pārmetumi par slikto un nolaidīgo Krājbankas vadīšanu. Uz A. Lemberga jautājumu - «Par ko tad es viņu kaunināju, kāpēc es lietoju tādu vārdu kā «zaglis», ko tiešām ne pārāk bieži lietoju?» - N. Rozenšteins atbildēja: «Jā, es arī biju izbrīnīts un tādēļ arī atcerējos šo gadījumu. Jūs teicāt - apgrozījums Krājbankai ir tik liels, nu, kā var būt tik maza peļņa? Paskaties, kāda peļņa ir tām bankām. Tad sekoja šis te neadekvātais «zaglis». Tas man palika atmiņā, es biju vīlies jūsos. Es domāju: tik eleganti vada domes sēdes un šeit tādā veidā tik rupji, ka visiem vīriem jānoliec galvas, ja, un ka tiek kāds kaunināts.»
Uz precizējošo A. Lemberga jautājumu - «Jūs zinājāt, kāpēc es viņu nosaucu par «zagli»?» - N. Rozenšteins atbildēja: «Es vienkārši kaunējos.»
Preses nama izsole
Pēc pieņemšanas darbā Ventspils domē N. Rozenšteinam strikti darba pienākumi neesot iezīmēti. Tolaik dibināta Ventspils attīstības aģentūra, un viņš cerējis, ka šajā nodibinājumā viņam piedāvās kādu amatu.
Liecinieks atminējās, ka dažus mēnešus paguvis pabūt akciju sabiedrības Preses nams padomes locekļa amatā. «Preses nams tika iegādāts atklātā izsolē par, ja nemaldos, astoņiem miljoniem vai cik latu,» atcerējās N. Rozenšteins. Jāatgādina, ka Preses nama akciju kontrolpaketes izsolei 1998. gada vasarā gatavojās visas tolaik spēcīgās ekonomiskās grupas - gan Ave Lat grupa, gan Pareksa banka -, bet izsolē reāli piedalījās tikai Ventspils nafta un ASV investīciju kompānijas New Century Holdings kāds meitasuzņēmums Latvijā. Nosolot kontrolpaketi par 5 miljoniem latu, uzvarēja Ventspils nafta.
Ventspils un Valmiera
N. Rozenšteins atminējās, ka deviņdesmito gadu beigās pastāvējuši divi grupējumi - Ventspils un Valmieras. A. Lemberga lūgts izskaidrot, ko liecinieks izprot ar jēdzienu «Ventspils grupējums», N. Rozenšteins teica: «Presē tolaik tas tika tā pasniegts, ka, lūk, Valmiera, Ventspils, vārdu sakot. Un par cik es toreiz redzēju jūsu noskaņojumu, ka, vot, Šķēli vajadzētu, tā teikt, nu, kaut kā nomelnot. Un kad prasīju Berķim par to lietu. Viss tā liecināja, ka tas ir tikai tā kā tāds, nu, ziniet, nu, filmas laikam saskatījies. Nu, ka tādas grupas, kaut kādas neformālas grupas, nu, kuras, kurās ir vienojušies cilvēki, lai sekotu vadītājam.» Uz analoģisku jautājumu par Valmieras grupējumu, liecinieks norādīja: «Bija tāda presē pīle, es nezinu neko.»
Liecinieks apgalvoja, ka informāciju par Ventspili viņš gatavojis brīvi pēc paša izvēles un neviens nekad neko viņam neesot uztiepis, kāda informācija jāpasniedz. Tikai vienu reizi A. Lembergs esot ieminējies, vai nebūtu lietderīgi uztaisīt TV raidījumu, kurā tiktu atmaskotas Andra Šķēles mahinācijas. Tā kā viņu šī tēma neesot interesējusi, raidījums par A. Šķēli neesot tapis.