Miljardiera un oligarha Džordža Sorosa finansētās sabiedrības par atklātību Delna atrašanās bankas Citadele privatizācijas uzraugos nekādu ļaunumu nevarot nodarīt nedz valstij, nedz potenciālajiem investoriem; tās dalība investoru piesaistes uzraudzības komitejā līdzinoties vārnas sēdēšanai uz miskastes, skaidro Neatkarīgās aptaujātie politologi un politisko procesu vērotāji.
Pēc ekspertu domām, Latvijas valdības un politiķu tieksme iekļaut Delnu ikvienā daudzmaz svarīgā valdības komisijā vai komitejā izskaidrojama ar to, ka pašreizējā politiskā elite praktiski saaugusi ar šo miljardiera un oligarha finansēto organizāciju. Pie varas esošie politiķi uzskatot par savu pienākumu Sorosa organizāciju piebarot no valsts budžeta līdzekļiem, lai tādējādi apklusinātu šīs organizācijas vēlmi kritizēt valdību. Eksperti uzskata, ka šī tieksme skaidrojama ar politiskās elites prāta mazspēju un pat degradāciju.
Runājot par to, vai Delnas atrašanās Citadeles privatizācijas uzraudzības komitejā nav bīstama šā procesa finanšu konsultantam – franču bankai Société Générale S.A., kura reiz jau cieta no tā, ka Dž. Soross, izmantojot slepenu iekšējo informāciju, veica spekulatīvus darījumus ar tās akcijām –, un vai tādējādi Delna neatrodas interešu konfliktā, politisko procesu vērotājs un fotogrāfs Mārcis Bendiks teica: «Kaķa lāsti debesīs nekāpj. Delna pēc tam, kad viņi sevi spilgti parādīja lielveikala Maxima traģēdijas izmeklēšanas komisijā, var sēdēt, kur tā grib un kā tā grib. Tās sēdēšana kaut kur ir tikpat svarīga, cik vārnas sēdēšana uz miskastes vāka kaut kur Bulduru pludmalē.»
Politologs Filips Rajevskis, paužot viedokli par šo jautājumu, uzsvēra, ka darījums ir pārāk niecīgs, lai tas ieinteresētu Dž. Sorosu: «Ja darījums par Citadeli starp Latvijas valsti un Société Général S.A. arī notiktu, tas jebkurā gadījumā būtu pārāk mazs darījums, lai tas varētu interesēt Sorosu. Tāpēc šajā gadījumā pārlieku interešu konfliktu neredzu. Bet to, ka Delna ir parādījusi savu nespēju šādus procesus uzraudzīt, mēs atceramies no šīs organizācijas dalības akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība privatizācijas procesa uzraudzīšanā. Delnas deguna priekšā viss notika, bet viņi paziņoja, ka neko nav manījuši. Tas parāda, ka viņi nekvalificējās tāda līmeņa un tāda mēroga jautājumos kā privatizācijas uzraudzīšana.»
Uz jautājumu, ar ko skaidrojama valdības tieksme visur par uzraugu pieaicināt Delnu, M. Bendiks atbildēja lakoniski: «Ar latviešu un Latvijas sabiedriski politiskās elites totālu deģenerāciju, prāta mazspēju, kretīnismu un mīkstčaulību. Viss notiekošais tikai apstiprina to, ko es intervijās Neatkarīgajai esmu teicis kopš 2006. gada.»
Savukārt F. Rajevskis, runājot par šo tēmu, norādīja: «Delna kļuvusi kā tāds valsts aparāta atzars, kurš tiek barots ar šāda veida komisijām. Delna no nevalstiskas organizācijas ir pārvērtusies par valstisku organizāciju, tikai nosaukums palicis nevalstisks. Tādējādi Delna ļoti aktīvi barojas no valsts budžeta līdzekļiem, neuzņemoties to atbildību, kura tai būtu jāuzņemas kā valstiskai institūcijai, atbilstoši likumiem, noteikumiem un kārtībai, kāda būtu jāievēro valsts institūcijām.»
Latvijas politiķu vēlmi piesaistīt Delnu pie valsts jautājumu risināšanas arī F. Rajevskis skaidroja ar politiķu un ierēdņu gļēvulību: «Ir divas lietas. Viena – pašreizējās politikās elites vēlme piesaistīt Delnu, citiem vārdiem – Delna ir ļoti tuva un labi sasaistīta ar pašreizējo politisko eliti. Otra lieta – ir izstrādājies viedoklis, ka Delna ar savu skaļo kliegšanu, pateicoties saviem sakariem un kontaktiem medijos, spēj noriet dažādus projektus. Tāpēc viņi jāpiesaista, lai kaut ko nenorietu.