Vakar apritēja pieci gadi, kopš pirmās tiesas sēdes šajā dažādiem rekordiem un antirekordiem bagātajā prāvā.
Iepriekšējā gada laikā (no 2013. gada 16. februāra līdz 2014. gada 16. februārim) tiesas zālē pabija 30 liecinieki, un tas ir pat nedaudz vairāk, nekā iepriekšējos četros gados kopā.
Lielākā daļa no tiem tika nopratināti līdz galam - tas ir būtisks apspekts, ja atceramies, ka iepriekšējos gados vairāki liecinieki palika tikai aizpratināti. Piemēram, miljonārs Jūlijs Krūmiņš pirms dažiem gadiem nedaudz papratinājās un tad aizbrauca uz Austrāliju. Cik var spriest no dzeltenās preses, viņš no Austrālijas sen jau ir atgriezies un taisa biznesu Jūrmalā, kā arī veicina jaunu politisku spēku rašanos Latvijā, bet tiesā, lai pabeigtu sniegt liecības, nav manīts. Tāpat cietušais miljonārs Ainārs Gulbis iepriekšējā gada laikā parādījās vienā tiesas sēdē, tad saslima un no procesa dalībnieku redzesloka pazuda - visticamāk, uz tām siltajām zemēm, kur profesionāļi spēlē tenisu.
Vairākus lieciniekus tiesa arī pagājušajā gadā neļāva pabeigt pratināt, nosakot, ka aizstāvības puse drīkst jautājumus uzdot tikai tikpat ilgi, cik to darījuši prokurori. Tomēr par deviņiem lieciniekiem tiesa nav pateikusi verdiktu (likumīgu vai nelikumīgu) - nopratināts.
Liecinieku galerija
No četriem cietušajiem šajā procesā tikai miljonāra Vladimira Krastiņa pratināšana ir pabeigta.
Cietušais SIA ManTess mēģināja atteikties no cietušā statusa, jo jaunie šīs kompānijas īpašnieki atklāja, ka nekādu ciešanu nav bijis (proti, apsūdzībā minētās kapitāla daļas nav izspiestas, jo nemaz nav bijušas apmaksātas). Tiesa tomēr lika SIA ManTess turpināt ciest un no cietušā statusa neatbrīvoja.
Cietušais A. Gulbis parādījās un pazuda - tiesa nav teikusi, ka viņa pratināšanu uzskata par pabeigtu. Tāpat nav pabeigta miljonāra Valentīna Kokaļa pratināšana - tieši otrādi, kā izskanēja kādā nesenā tiesas sēdē, Kokaļa jautājums pat ir «aktualizējies», jo viņš atcerējies, ka viņam vēl «kaut kas ir nozagts».
Pagājušā gada laikā tika pratināti vairāki miljonāri - Igors Skoks, Genādijs Ševcovs, Jānis Blažēvičs, Viktors Brods, Juris Savickis, Arnolds Laksa. Viena no šā procesa īpatnībām, ka liecināt jānāk daudziem zvērinātiem advokātiem, kurus likums aizliedz pratināt par klienta noslēpumiem un kuriem likums uzliek arī pienākumu sargāt klienta noslēpumus. Pagājušā gada laikā t.s. Lemberga lietā liecības sniedza (vai arī dažos gadījumos atteicās sniegt, atsaucoties uz Kriminālprocesa likuma pantu par advokāta imunitāti) pazīstamie advokāti Ilmārs Krūms, Zandis Klebais, Jānis Zelmenis, Zigismunds Spāde, Agris Eglītis, Artis Vidžups u.c.
Cik vēl jāpratina?
Atbilstīgi prokuroru iesniegtajam liecinošu personu sarakstam, viņi bija paredzējuši pratināt 102 lieciniekus. No tiem deviņas personas - miljonāri Krists Skuja, Jurijs Bespalovs, Laimonis Junkers, Mihails Kacs, Zigurds Vaivads; biznesa menedžeri Vents Kodols un Juris Škibelis, advokāts Ēvalds Vamža, kā arī biznesmenis Oskars Iesalnieks - jau ir mirušas. Viņu liecības vairākās tiesas sēdēs tika nolasītas. Zīmīgi, ka vairāki no mirušajiem lieciniekiem bija - nosacīti un tautas valodā runājot - no Ventspils mēra Aivara Lemberga draugu un domubiedru «nometnes», kuru liecības varēja palīdzēt apsūdzības atspēkošanā. Savukārt J. Šķibelis bija vērsies tiesā ar iesniegumu, atsaucot visas iepriekšējās liecības, jo tās no viņa esot izspiestas. J. Šķibeļa skaidrojums, kāda tad ir patiesība, varētu būtiski palīdzēt Ansim Sormulim.
Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, vēl nemaz nav pratinātas 30 personas. Prokurors Juris Juriss pēdējā tiesas sēdē gan izteicās, ka atlicis nopratināt vēl tikai 14 personas.
Citzemju liecinieki
Tostarp nav pratināti vairāki ārvalstnieki, piemēram, multimiljonārs un bijušais rīdzinieks Grigorijs Lučanskis. Pēdējais, kas par G. Lučanski lasāms interneta resursos, ir tas, ka viņš ir «aktīvu pārvaldnieks» daudzos lielajos Krievijas uzņēmumos, kas nodarbojas ar dabas resursu - naftas, gāzes, titāna, magnija, alumīnija, vara, slāpekļa, kālija u.c. - iegūšanu un pārstrādi. Tāpat viņš nodarbojas ar milzīgiem nekustamo īpašumu u.c. projektiem vairākās valstīs. Pērnā gada Krievijas Forbes izdevums gan nav iekļāvis G. Lučanski 200 bagātāko Krievijas cilvēku sarakstā.
Pat prokurori vēl nav pabeiguši pratināt personu, kas tiek saukta par vissvarīgāko liecinieku - Šveices advokātu Rudolfu Meroni. Viņa pratināšana tika pārtraukta 2012. gada augustā šveicieša veselības stavokļa dēļ. Viņš tika pratināts 24 tiesas sēdes. Ja pieturas pie tiesas noteiktā principa, ka aizstāvības puse drīkst pratināt tikai tikpat ilgi, cik prokurori, tad R. Meroni ir tikai pusnopratināts.
Kā tiks organizētas ārzemnieku pratināšanas, pagaidām nav zināms. Precedents ir ārvalstnieka pratināšana t.s. digitālajā krimināllietā, kur tas notika ar videokonferences palīdzību.
Vēlēšanas tuvojas
Tomēr ne jau minētie fakti ir tie, kas neļauj prognozēt, cil ilgi vēl turpināsies šī dīvainā prāva.
Tieši kādā no pēdējām tiesas sēdēm prokurori lūdza pievienot krimināllietas aptuveni divsimt sējumiem vēl vairākus sējumus, kā arī izsaukt uz tiesu papildus vēl 12 lieciniekus.
Daži no jaunajiem lieciniekiem liek atcerēties, ka šogad būs Saeimas vēlēšanas. Piemēram, prokurori kā liecinieku pieteica Ventspils domes opozicionāru Vladislavu Šafranski, kas jau pirms vairākām iepriekšējām vēlēšanām sūdzējās tiesai, ka A. Lembergs publiski pauž viedokli kā Ventspils mērs un tādējādi tiek pārkāpts drošības līdzeklis.
Tāpat prokurori kā liecinieku pieteica bijušo Ventspils domes preses sekretāru, vieglatlētikas treneri Normundu Rozenšteinu, kurš savulaik pēc atlaišanas no darba vadīja pret A. Lembergu vērstu priekšvēlēšanu kampaņu. Tāpat tika pieteikts bijušais Ventspils naftas vadītājs Saimons Bodijs, kurš vairākkārt ir publiski asi konfliktējis ar A. Lembergu. Pieteikti tika arī vairāki vietējie un ārvalstu juristi - Edgars Ciniņs, Hārdija Vaivade, Endrū Beikers, Tomass Reišels, Alisters Tiers, Igors Rodins, Vellers Klauss, Jakobs Hiršbeks.
Paužot viedokli par prokuroru pieteikumu, A. Lembergs teica, ka viņa politiskos oponentus vienmēr var aicināt uz tiesu, jo ir skaidri zināms, ka viņi vienmēr liecinās savam sāncensim politikā par sliktu.
Divi procesa virzītāji
Savukārt par jaunu sējumu pievienošanu krimināllietas materiāliem izvērsās nopietnas diskusijas. Advokāte Irīna Kauke norādīja - «no atsūtītajiem materiāliem izriet, ka jau pēc krimināllietas nodošanas tiesai Ģenerālprokuratūra nelikumīgi pēc pirmstiesas kriminālprocesa termiņa iztecēšanas turpināja izmeklēt krimināllietu, kura jau atrodas tiesas jurisdikcijā, t.i. vākt pierādījumus, sūtot tiesiskās palīdzības lūgumus dažādām valstīm. Vēlos vērst tiesas uzmanību uz to, ka tas tika darīts bez saskaņošanas ar tiesu kā procesa virzītāju. Tiesiskās palīdzības lūgumus sūtīja nevis Tieslietu ministrija, kā tam būtu jābūt atbilstoši likumam, bet gan Ģenerālprokuratūra».
A. Lembergs tiesai uzsvēra, ka prokuroru pieteiktais lūgums pievienot krimināllietai materiālus, kurus prokuratūra ieguvusi krimināllietas iztiesāšanas laikā, liecina par to, ka krimināllietai ir divi procesa virzītāji - viens likumīgais, proti, tiesa un otrs neoficiālais, proti, prokuratūra. Gan A. Lembergs, gan arī aizstāvji vērsa tiesas uzmanību uz to, ka pēc likuma prokurori krimināllietu sūta uz tiesu brīdī, kad prokuroriem ir pārliecība, ka apsūdzēto vaina ir pilnībā pierādīta un visi pierādījumu ir savākti. Tas, ka prokurori joprojām turpina vākt pierādījums, liek apšaubīt, vai, sūtot šo krimināllietu uz tiesu, prokuroriem ir bijusi pārliecība, ka tā ir pietiekami pierādīta un visi nepieciešamie pierādījumi ir savākti.
Tiesa vēl nav pasludinājusi savu lēmumu par šiem prokuroru lūgumiem.
Ārpus tiesas zāles
Lai gan visi liecinieki nav nopratināti, pēdējā sēdē, atbalstot «prokuroru iniciatīvu», tiesa nolēma sākt rakstisko pierādījumu pārbaudi. Aizstāvība kategoriski iebilda pret šādu kārtību, jo nav nopratināti ne tikai valsts apsūdzības pieteiktie liecinieki, bet pat cietušie. Vēl 2009. gadā tiesa pati noteica pierādījumu pārbaudes kārtību, proti, vispirms pratināmi cietušie un tad atbilstoši apsūdzības epizodēm liecinieki. Tiesa šos argumentus ignorēja un, pakļaujoties prokuroru norādēm, uzsāka pārbaudīt krimināllietas materiālus. Advokāts Raimonds Krastiņš vērsa tiesas uzmanību uz dīvainu apstākli, ka prokuroriem uz galda atrodas tieši tādi paši sējumi kā tiesai. Tas nozīmē, ka jautājums starp tiesu un prokuroriem par materiālu pārbaudi iepriekš saskaņots ārpus tiesas zāles. Tad tiesa aizgāja apspriesties un pēc brīža paziņoja, ka arī aizstāvībai tomēr esot tiesības sekot līdzi dokumentu pārbaudei, tādēļ tā tikšot turpināta nākamajā tiesas sēdē, kad visi būšot bruņojušies ar krimināllietas sējumiem.