Sorosa fonds – Latvija (SFL) pagājušajā gadā 14 dažādiem projektiem iztērējis aptuveni 846 000 eiro, Neatkarīgo informēja SFL izpilddirektors Andris Aukmanis.
Vienlaicīgi SFL pērn ir saņēmis 1 590 476 eiro un 50 centu kā «otro daļu» no «atdalīšanās finansējuma», Neatkarīgajai atzina SFL administratīvā direktore Egita Prāma. Ņemot vērā, ka «otro daļu» no «atdalīšanās finansējuma» SFL varēja saņemt tikai ar nosacījumu, ka fonda darbība tiks novērtēta pozitīvi, var loģiski secināt, ka starptautisko finanšu oligarhu Džordžu Sorosu ir apmierinājusi SFL darbība 2013. gadā.
Kā Neatkarīgā jau rakstīja, SFL 2012. gadā ir «atdalīts» no finanšu oligarha Sorosa radītā fondu tīkla – Open Society Foundations –, kas acīmredzot nozīmē finansējuma izbeigšanos pārskatāmā nākotnē.
Tomēr SFL piešķirts «atdalīšanās finansējums», no kura 2012. gada beigās bija palikuši 1 434 923 lati (vairāk nekā 2 miljoni eiro), liecina fonda gada pārskats. Tagad redzam, ka vēl aptuveni 1 miljons eiro iztērēts 2013. gadā (iepriekšminētie 846 000 eiro + fonda administrācijas izmaksas), bet 1,5 miljoni eiro saņemti klāt kā «otrā daļa» no «atdalīšanās finansējuma».
Sorosam jauni favorīti?
Kā jau Neatkarīgā prognozēja, 2013. gada tēriņi ir krietni lielāki, nekā uzrādīts SFL mājaslapā (tur atrodama informācija, ka 2013. gadā 9 projektiem piešķirti vien 75 000 eiro).
Visvairāk naudas – 436 089 eiro – 2013. gadā piešķirts «iniciatīvai Pārmaiņu skolas». Otrā vietā ir «projektu konkursa programma Brigāde», kurai piešķirti 154 256 eiro. Savukārt organizācija, kurai no 2002. gada vienmēr ir ticis visvairāk Sorosa naudas, – Providus pērn no SFL saņēmusi 150 000 eiro. Providus gan tradicionāli saņem naudu arī bez SFL starpniecības – tieši no Sorosa Centrāles. Minētie 150 000 eiro piešķirti Providus «institucionālajam atbalstam», t.i., bez īpašas norādes, kā nauda būtu jātērē.
Pārējās organizācijas 2013. gadā saņēmušas krietni mazāku finansējumu. Piemēram, Delnai piešķirti 15 000 eiro, Latvijas Transatlantiskajai organizācijai – 11 000 eiro, Latvijas Žurnālistu asociācijai – 5000 eiro, biedrībai Papardes zieds – tikai 220 eiro utt. A. Aukmanis arī uzsver: «SFL ir samazinājis savu finansējumu citām organizācijām, jo mēs vairāk strādājam proaktīvi un raugāmies uz jaunām inovatīvām darbības formām.»
Jāsavelk jostas
Lai gan Latvijas nevalstisko organizāciju sektoram un pat politiskajām organizācijām 846 000 eiro (aptuveni 592 000 latu) ir milzīga summa, tā, škiet, ir vismazākā, ko oligarhs Soross ir gada laikā ieguldījis Latvijā. Atbilstīgi publiskos avotos atrodamai informācijai, iepriekš sorosiešiem Latvijā visliesākais bijis 2004. gads, kad Sorosa Open Society Institute (OSI) SFL piešķīra 726 972 latus un vēl 325 509 lati nāca no Baltijas–Amerikas partnerattiecību programmas (Sorosa kopprojekts ar ASV valdību) – tātad kopā 1 088 481 latu.
Arī Providus no SFL nekad vēl tik maz nav saņēmis. Piemēram, 2012. gadā Providus no SFL saņēma 460 000 eiro (aptuveni 322 000 latu), liecina informācija SFL mājaslapā. Savukārt pats Providus publiskojis finanšu informāciju par 2011. gadu – tā liecina, ka no SFL saņemti 216 972 lati (aptuveni 310 000 eiro), bet no OSI – 26 344 lati.
Providus jaunā direktore Dace Akule Neatkarīgo informēja, ka «Providus darbības nodrošināšanai 2012. gadā piesaistītā grantu summa ir LVL 376 599, no tiem 46% nāk no Open Society Foundations struktūrām, 24% – no Eiropas Savienības, 19% – no Eiropas Ekonomiskās zonas, 1% – no Latvijas valsts budžeta un 10% – no citiem avotiem». Savukārt 2013. gada Providus finansējumu viņa sola atklāt šā gada marta beigās, kad tiks apstiprināts oficiāls gada pārskats.
Kā redzams no šiem skaitļiem, nesakrīt SFL un Providus sniegtā informācija par 2012. gada finansējumu, ko Providus saņēmis no Sorosa.
Izīrēs telpas
Arī paši sorosieši apzinās, ka viņiem «treknie» gadi ir beigušies. Uz Neatkarīgās jautājumu, kā SFL plāno turpināt darbu pēc Sorosa finansējuma pilnīgas izsīkšanas, fonda administratīvā direktore E. Prāma atbildēja: «Esošais finasējums šajā gadā netiks iztērēts. Jādomā par finansējuma piesaisti. Tie varētu būt Eiropas projekti. Mūsu mazā iniciatīva varētu būt tas, ko angliski sauc par coworking space – piedāvāsim darba vietas labiekārtotā biroja telpā. Tās būs desmit darba vietas, kur cilvēki varēs nākt strādāt, un par šo pakalpojumu viņi maksās. Plānojam astoņas darba vietas piedāvāt ilgtermiņa īrei, divas – īstermiņa. Jebkurā gadījumā, mūsu cerīgākie skatieni vērsti uz Eiropas finansējumu,» optimistiski skaidroja E. Prāma.