KNAB un Valsts kontrole vērtēs ministriju līgumus
 

Reaģējot uz Saeimas deputāta Andreja Elksniņa iesniegumiem, KNAB un Valsts kontrole izvērtēs ministriju slēgtos līgumus par juridiskajiem pakalpojumiem pēdējo triju gadu laikā, t.i., Valda Dombrovska premjerēšanas laikā.

Abām kompetentajām iestādēm A. Elksniņš lūdza pārbaudīt deviņu ministriju līgumus par juridiskajiem pakalpojumiem.

Tikai Laimdotas Straujumas vadītā Lauksamniecības ministrija vispār nav slēgusi līgumus ar juridiskajiem birojiem, savukārt Ārlietu un Aizsardzības ministriju par nelielām summām slēgto līgumu pamatojums deputātu acīmredzot ir pārliecinājis.

Turpretī deviņu ministriju par lielām summām slēgtie līgumi ar juriskajiem birojiem, pēc A. Elksniņa domām, «izraisa pamatotas šaubas par šādu līgumu likumību, to atbilstību valsts un iedzīvotāju interesēm». Atsevišķos gadījumos tie rada aizdomas par «iespējamo interešu konfliktu un pat valsts amatpersonu korupciju».

Milzu summas, kuras ministrijas, to pakļautības iestādes un kapitālsabiedrības tērējušas juridiskajiem pakalpojumiem, tika publiskotas pagājušā gada pašās beigās, kad ministrijas sniedza atbildes uz Saeimas deputātu jautājumiem. Apjomīgo informāciju par šiem valsts iepirkumiem izpētīja arī Neatkarīgā, secinot, ka vairākos gadījumos tā ir skandaloza. Savukārt Saeimas deputāts A. Elksniņš veicis savu informācijas analīzi un konstatējis citus skandalozus gadījumus.

Līme un kravu transports

Tieslietu ministrija, kuras pienākums ir rūpēties par tiesiskumu un kuru «tiesiskuma koalīcijas» laikā vadīja «labi strādājošais» Jānis Bordāns, noslēgusi juridisko pakalpojumu līgumu ar SIA PPE Serviss. Smieklīgi, bet Uzņēmumu reģistrā norādīts, ka SIA PPE Serviss darbības veidi ir «līmju ražošana, piena produktu ražošana, citu pārtikas produktu ražošana, citur neklasificētu ķīmisko vielu ražošana, dzīvojamo un nedzīvojamo ēku būvniecība».

Tomēr smiekli beidzas, kad A. Elksniņa iesniegumā izlasām, ka SIA PPE Serviss valdes locekle ir Sintija Daugule – «ministrijas Uzturlīdzekļu garantiju fonda Juridiskā departamenta direktore».

Savukārt valsts

SIA Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, kuras kapitāla daļu turētāja ir Veselības ministrija, līgumu par «juridisko nodrošinājumu un juridiskā rakstura konsultācijām» slēgusi ar SIA Expotrans. Šīs uzņēmējsabiedrības darbības veidi ir «pārējās transporta palīgdarbības, kravu dzelzceļa transports, uzglabāšanas un noliktavu saimniecība». Deputāts A. Elksniņš loģiski secina, ka «minētā uzņēmuma darbības pamatvirzieni rada pamatotas šaubas par kompetenci attiecībā uz juridisko pakalpojumu sniegšanu». Šis līgums noslēgts par 8183 latiem, turklāt norādīts, ka tas bijis «bezprocedūras iepirkums».

Nozares politiku neizstrādā

Deputāts atgādina, ka Tieslietu ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu nozarē, kurai ir tiesības «pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus, kā arī iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju pārstāvjus». Neskatoties uz to, Tieslietu ministrija juridiskajiem pakalpojumiem ir iztērējusi 86 000 latu. Deputāts viennozīmīgi secina, ka Tieslietu ministrija pārkāpj valsts mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, kas aizliedz slēgt līgumus par pakalpojumiem jautājumos, kuru risināšana ietilpst ministrijas amatpersonas vai darbinieka pienākumos.

Līdzīgs secinājums izdarīts arī par Daniela Pavļuta vadītās Ekonomikas ministrijas (līgumi kopsummā par vairāk nekā 60 000 latu), Andra Vilka vadītās Finanšu ministrijas (kopā ar padotības iestādēm par 650 000 latu) un Edmunda Sprūdža vadītās VARAM (kopumā par 61 000 latu) slēgtajiem līgumiem ar juridiskajiem birojiem.

Maksā citiem

Deputāts A. Elksniņš pamanījis to pašu ko Neatkarīgā – Finanšu ministrija slēgusi līgumu ar advokātu biroju Sorainen par darbu, ko reāli padarīja Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktors Mārtiņš Brencis.

Jāatgādina, ka Neatkarīgā atklāja vēl kādu līdzīgu gadījumu – Ekonomikas ministrijas ierēdne reāli padarījusi to pašu vai vismaz līdzīgu darbu, par ko Latvijas Garantiju aģentūra (Ekonomikas ministrija ir šīs valsts uzņēmējsabiedrības kapitāla daļu turētāja) samaksājusi lielu naudu juridiskajiem birojiem.

Deputāta uzmanību piesaistījis arī fakts, ka juridiskais birojs Triniti, kurā darbību tikai uz laiku ir apturējusi Reformu partijas valdes locekle Inga Antāne, valsts pasūtījumus iegūst no ministrijām, kuras vada Reformu partijas biedri.

Būs sekas

Citi publiski avoti liecina, ka Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija un VARAM atbildē deputātiem nav norādījušas visus līgumus ar juridisko pakalpojumu sniedzējiem, respektīvi – šīs ministrijas ir melojušas Saeimai.

KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Inta Šaboha Neatkarīgo informēja, ka A. Elksniņa iesniegumi ir saņemti un KNAB «savas kompetences ietvaros izvērtē minēto informāciju».

Savukārt Valsts kontrole Neatkarīgo informēja, ka, «ņemot vērā jautājuma aktualitāti sabiedrībā, kā arī A. Elksniņa sniegto informāciju, Valsts kontrole 2013. gada revīziju ietvaros ir plānojusi izlases veidā pārbaudīt iestāžu noslēgtos līgumus par juridisko pakalpojumu saņemšanu». Turklāt par revīziju rezultātiem VK sola informēt salīdzinoši ātri – 2014. gada maijā.