Ģenerālprokuratūras prokurora un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) augsta ranga operatīvā darbinieka pienākumu pildīšana nav savietojama ar darbībām, lai izšķirtu biznesa konfliktus starp uzņēmējiem, vienprātīgi apgalvo Neatkarīgās aptaujātie Saeimas deputāti.
Turpinot skaidrot, vai no valsts viedokļa ir atbalstāmi, ja Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs un SAB iekšējā drošības dienesta vadītājs Aigars Sparāns organizē sarunas starp uzņēmējiem un piedalās biznesa konfliktu risināšanā starp Ventspils uzņēmējiem,
Neatkarīgā iztaujāja deputātus no Saeimas atbildīgajām komisijām par korupcijas novēršanu, valsts drošību un likumdošanu.
Runās ar ģenerālprokuroru
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, vaicāts, vai nevajadzētu veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai ikviens iedzīvotājs varētu saņemt prokurora vai SAB darbinieka pakalpojumus, teica: «Visi mēs saprotam, ka cilvēki, kuri strādā tā sauktajās spēka struktūrās, iespējams, nesaņem to atlīdzību, ko viņiem vajadzētu saņemt, bet tajā pašā laikā mēs sagaidām, ka viņi tikai un vienīgi nodosies savu tiešo pienākumu veikšanai. Tas, ko viņi dara ārpus iestādes, ir viņu pašu darīšana, bet tikai tik tālu, cik tas nerada interešu konfliktu. Iesaistoties strīdu risināšanā, ir svarīgi, piemēram, vai prokurors vienlaikus neuztur apsūdzību valsts vārdā pret kādu no šajā strīdā iesaistītajām pusēm. Būtu ideāli, ja policisti brīvajā laikā nestrādātu par apsargiem un arī prokurori neiesaistītos mediācijas procesos, bet, ja arī viņi to dara par atlīdzību vai bez atlīdzības, svarīgi, lai viņi nebūtu kaut kādā veidā saistīti ar lietām, kuras viņi izskata. Varu apsolīt, ka nākamajā tikšanās reizē ar ģenerālprokuroru es šo lietu noteikti pārrunāšu.»
Izskatās divdomīgi
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis Aleksejs Loskutovs, runājot par prokurora un SAB darbinieka iesaisti komercstrīdu risināšanā, teica: «Ja ir runa par tīri cilvēcisku palīdzēšanu, neredzu neko sliktu. Ja mēs runājam par uzņēmēju strīdu šķiršanu, tad tas var izskatīties divdomīgi. Svarīgākais, lai ārpus profesionālās darbības sniegtā palīdzība – piedalīšanās kaut kādu konfliktu risināšanā – neatstātu ietekmi uz profesionālo darbību, lai šīs personas profesionālās darbības jomā nepiedalītos lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šiem uzņēmējiem vai uzņēmumiem. Saskaņā ar likumu Par interešu konflikta novēršanas likumu valsts amatpersonu darbībā par šiem jautājumiem būtu jāatbild konkrēto iestāžu vadītājiem un jāizvērtē, vai šo darbību veikšana neietekmē amatpersonu neatkarību.»
Uz repliku – ja deputāts A. Loskutovs sniegtu biznesa strīdu šķiršanas pakalpojumus, nav grūti iedomāties, kāda jezga saceltos sabiedrībā – A. Loskutovs atbildēja: «Pieļauju, ka tā tas arī būtu, un tieši tāpēc ar tādu labdarību nekad nenodarbošos.»
Vaicāts, vai nevajadzētu mainīt normatīvos aktus, kas ļautu arī citiem uzņēmējiem tikt pie pakalpojumiem, ko sniedz ietekmīgi vīri no tiesībsargājošām iestādēm, A. Loskutovs teica: «Pareizākais būtu atturēties no tādu pakalpojumu sniegšanas.»
Saeimas Nacionālās drošības komisijas loceklis deputāts Jānis Dombrava: «Sistēma ir jāsakārto tā, lai novēstu jebkādas interešu konflikta iespējas un izslēgtu korupcijas riskus. Šajā situācijā saskatāms ja ne interešu konflikts, tad konsekvences trūkums. Viena iestādes darbinieka rīcība var mest ēnu uz visu iestādi, taču, es ceru, ka iestādes vadītājs spēj pamanīt negatīvās lietas, kādas lielos kolektīvos mēdz notikt, un arī attiecīgi reaģēt.»
Notikušais jāvērtē
Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Andrejs Elksniņš, līdzīgi kā viņa kolēģi, skaidroja, ka prokurora un SAB darbinieka rīcība jāvērtē atbilstīgi likumam par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, jo abi ir valsts amatpersonas: «Šādām darbībām, kaut vai tās tiek veiktas ārpus amata pildīšanas, kā arī jebkādu ienākumu gūšanai ārpus amata pienākumiem prokuratūrā vai specdienestā ir jāsaņem attiecīgās iestādes vadītāja atļauja. Tas nozīmē, ka ģenerālprokuroram un SAB direktoram jāsniedz atbilde pēc būtības, vai šāda situācija atbilst tiesiskas valsts iekārtai.»
Runājot par iespējamiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai ne tikai dažiem, bet arī visiem uzņēmējiem būtu pieejami ietekmīgo vīru pakalpojumi, A. Elksniņš teica: «Šis jautājums ir ļoti īpatnējs. Tas, ka specdienesta pārstāvis nodarbojas ar biznesa strīdu risināšanu, rada šaubas par tiesiskuma kritērijiem šajā specdienestā, jo patiešām – šāda veida pakalpojums ikvienam iedzīvotājam nav pieejams. Turklāt nevaram konstatēt, vai šis specdienesta darbinieks ir vai nav par šo pakalpojumu saņēmis atlīdzību un kādas ir šīs amatpersonas simpātijas attiecībā pret vienu vai otru komersantu. Atminēsimies faktus par kredīta brīvdienām, ko bankas piešķīra premjeram un ministriem. Ja jau šādas lietas tiek akceptētas no valdības puses, tad nav brīnums, ka arī citas amatpersonas kārto kaut kādas lietas un neviens par to nesatraucas.»
Kurš ir kalps?
A. Elksniņš: «Ja runājam par Mežsarga kungu, tad viņa ieinteresētību vai neieinteresētību kaut kādā jautājumā nākotnē var viegli pārbaudīt. Turpretī SAB darbinieks izmanto slēptu varu. Specdienesta pārstāvim vienmēr ir iespējas izmantot savas pilnvaras, it īpaši Sparāna kungam, ņemot vērā viņa simpātijas un kalpa lomu, ko viņš ir pieņēmis no mūsu vadošajiem politiķiem. Maizīša kungam tas būtu jāņem vērā un jāizvērtē. No iestāžu vadītāju puses atturēšanās komentēt situāciju vēl nenozīmē, ka pret konkrēto amatpersonu nav uzsākti preventīvie pasākumi.»
Runājot par ietekmīgo vīru pieejamību iedzīvotājiem, A. Elksniņš interesentus aicināja doties uz attiecīgām iestādēm pierakstīties tur noteiktajos iedzīvotāju pieņemšanas laikos pie iestādes vadītāja un tad viņam izteikt lūgumu par attiecīgo ekskluzīvo pakalpojumu.
A. Elksniņš norādīja, ka būtiski, kā augtas valsts amatpersonas novērtē prokurora un specdienesta darbinieka rīcību, jo «augsto amatpersonu viedokļiem ir prejudiciāla nozīme konkrēto jautājumu skaidrošanā. Ja nākotnē kāds cits prokurors vai
SAB darbinieks kaut kādu personu interesēs veiks līdzīgas darbības, tad valsts, muļķīgi noskatoties, nevarēs notikušo nosodīt».
Jāatgādina, ka Šveices advokāts Rudolfs Meroni kādā no Eiropas valstu tiesām detalizēti liecinājis, kā ar viņu sazinājies A. Mežsargs, lai organizētu tikšanos ar A. Sparānu, kurš savukārt piedāvājies noorganizēt tikšanos ar miljonāriem Oļegu Stepanovu vai Olafu Berķi. Šveicietim R. Meroni bija svarīgi panākt vienošanos vai nu ar O. Stepanovu, vai O. Berķi, lai noformētu vienu vai otru vairākumu un tādējādi atgūtu kontroli pār a/s Ventbunkers. Kā izriet no R. Meroni liecībām, iniciatīvu izrādījuši tieši prokurors un SAB darbinieks, turklāt abi runājuši savu visvareno iestāžu vārdā.