Turpinot meklēt skaidrojumus par Ģenerālprokuratūras prokurora un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) augsta ranga darbinieka sniegtajiem pakalpojumiem Ventspils uzņēmējiem, Neatkarīgā vērsās ar jautājumiem pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča un saņēma atbildi, kurā norādīts, ka par netipisko tiesībsargu rīcību skaidrojumi jāsniedz šo iestāžu vadītājiem.
Pie I. Bičkoviča Neatkarīgā vērsās tāpēc, ka prokuratūra ir viena no tiesu varas institūcijām (Prokuratūras likuma 1. pants), bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Tieslietu padomi, kuras locekļi ir ģenerālprokurors un tieslietu ministrs, kura pārziņā ir SAB.
Neatkarīgā vaicāja, vai ir pieņemami un atbalstāmi, vai varbūt sodāmi vai nosodāmi, ja Ģenerālprokuratūras prokurors iesaistās strīdu kārtošanā starp uzņēmējiem, pret kuriem viņš ir veicis kriminālprocesuālās darbības; vai ir atbalstāmi, ja tādas pašas darbības veic SAB darbinieks, kurš pret uzņēmējdarbības strīdos iesaistītām personām veicis operatīvās darbības; vai arī tiesneši mēdz iesaistīties uzņēmējdarbības strīdu kārtošanā, un, ja ne, tad, kādēļ tas ļauts vienīgi prokuroriem un SAB darbiniekiem?
Turklāt Neatkarīgā vēlējās iegūt arī uzņēmējiem vērtīgu informāciju, I. Bičkovičam vaicājot – ja prokuroru un SAB biroja darbinieku iesaisti uzņēmējdarbības vides sakārtošanā likums neliedz, kur uzņēmējiem vērsties, lai saņemtu šādu pakalpojumu?
Privāti tiesāt nedrīkst
No I. Bičkoviča ar Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītājas Rasmas Zvejnieces starpniecību Neatkarīgā saņēma šādu atbildi: «Atbildot uz Jūsu jautājumiem, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi un likumu «Par tiesu varu» tiesnesim ir likumā noteiktās pilsoņa tiesības un brīvības. Taču tiesnesim tās jāizmanto tā, lai neciestu tiesas un tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība.
Likums «Par tiesu varu» uzliek tiesnesim pienākumu arī ārpus tiesas izvairīties no visa, kas varētu mazināt tiesas spriešanas autoritāti un tiesneša cieņu vai radīt šaubas par viņa objektivitāti un taisnīgumu.
Vēl plašāks tiesneša uzvedības jeb ētikas skaidrojums dots Latvijas tiesnešu ētikas kodeksā, kura 4. kanonā citstarp ietverts aizliegums tiesnesim darboties kā arbitram vai starpniekam vai arī veikt citādas privātas tiesāšanas darbības. Katrā konkrētā situācijā tiesneša rīcības ētiskumu ir tiesīga izvērtēt un sniegt vērtējumu par to Tiesnešu ētikas komisija.
Jautājumi par prokuroru, Satversmes aizsardzības biroja un citu tiesībsargājošo institūciju darbinieku rīcības likumību, ētiskumu un pieļaujamību ir adresējami šo institūciju vadītājiem un to pašpārvaldēm, ja tādas darbojas.»
Dažāda attieksme
No I. Bičkoviča atbildes izriet vismaz divas lietas: tiesnešiem kategoriski liegts nodarboties ar starpniecību jebkādu strīdu kārtošanā, savukārt Ģenerālprokuratūras prokurora un SAB darbinieka rīcības vērtējums ir atkarīgs tikai no minēto iestāžu vadītājiem un iestāžu ētikas vai disciplinārlietu komisijām.
Pirms mēneša, izvērtējot prokurora Anda Mežsarga rīcību, iesaistoties Ventspils uzņēmēju konfliktu kārtošanā, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers paziņoja, ka «konkrētajā situācijā prokurora Mežsarga rīcību nevar uzskatīt par saistītu ar prokurora tiešo funkcionālo pienākumu pildīšanu», norādot, ka A. Mežsargs Ventspils uzņēmēju biznesa strīdus kārtojis «ārpus darba». Acīmredzot tas jāsaprot tā, ka neko nosodāmu viņš tādējādi nav darījis. Turpmāk prokuroram jārīkojas uzmanīgāk, «lai neradītu šķietamas šaubas par prokuroru rīcības ētiskumu», norādīja Ē. Kalnmeiers. Savukārt par SAB Iekšējās drošības daļas vadītāja Aigara Sparāna iesaistīšanos biznesa strīdu kārtošanā Ē. Kalnmeiers norādīja, ka «konkrētajā situācijā operatīvā darbinieka rīcību nevar uzskatīt par tādu, kura būtu pakļauta prokurora uzraudzībai Operatīvās darbības likuma izpratnē». SAB direktors Jānis Maizītis A. Sparāna rīcību kategoriski atteicās komentēt.
Runājuši iestāžu vārdā
Vasaras nogalē plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas par Šveices advokāta Rudolfa Meroni sniegtajām liecībām kādā no Eiropas valstu tiesām par to, kā Ģenerālprokuratūras prokurors A. Mežsargs un SAB īpaši pilnvarotais darbinieks A. Sparāns iesaistījušies Ventbunkera akcionāru strīdu kārtošanā. No R. Meroni liecībām izriet, ka abi tiesībsargi runājuši savu ietekmīgo iestāžu vārdā. «Tikšanās laikā Mežsargs skaidroja, ka gan Ģenerālprokuratūra, gan SAB ir norūpējušies, ka cīņa par Ventbunkeru un nemitīgie apvainojumi un raksti, kas presē par to parādās, kaitē Latvijas valsts interesēm. Viņi ierosināja, ka man jātiekas vai nu ar Stepanova kungu, vai Berķa kungu, kurš tobrīd vēl tika uzskatīts par Stepanova sabiedroto, lai apspriestu iespējas atrisināt šīs nesaskaņas,» liecībās tiesai teicis R. Meroni.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti šādas tiesībsargu nodarbes vērtē kā nepieņemamas. Ģenerālprokurors tās nenosoda, Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzskata, ka šādas nodarbes nav savienojamas ar tiesneša darbu. Neatkarīgā turpinās meklēt atbildi uz jautājumu, vai tikai prokurori un SAB darbinieki drīkst sniegt starpniecības pakalpojumus konfliktā esošiem uzņēmējiem un kādas iespējas tikt pie ietekmīgiem pakalpojumu sniedzējiem ir arī citiem uzņēmējiem.