Otrdien Kurzemes apgabaltiesā viena pēc otras tika skatītas divas blakussūdzības par Anglijas un Velsas Augstās tiesas rīkojuma «par vērtību iesaldēšanu» atzīšanu un izpildīšanu Latvijā, kā arī par Anglijas tiesas lēmumu atzīt par iesaldētās mantas glabātāju starptautisko auditorkompāniju KPMG.
Šīs tiesvedības izriet no t.s. Londonas procesa Latvijas kuģniecības lietā, bet tās saistītas arī ar tā dēvēto Lemberga krimināllietu, jo Anglijas tiesa nolēma radikāli ierobežot Latvijas prokuroru ieceltā arestētās mantas glabātāja – Šveices advokāta Rudolfa Meroni – pilnvaras.
Pirmais civilprocess noslēdzās ar paziņojumu, ka tiesa savu lēmumu pasludinās 8. oktobrī. Savukārt par otro sūdzību tiesa 8. oktobrī paziņos savu lēmumu, vai tā lietu atliks uz vēlāku laiku vai tomēr turpinās.
Noauj «kurpes»
Pirmā blakussūdzība Kurzemes apgabaltiesai kļuva slavena ar to, ka tajā Šveices advokāts ierakstījis, ka viņš, R. Meroni, ir A. Lembergs: «Aivars Lembergs, kura vietā jeb «kura kurpēs» rīkojas kriminālprocesā nr. 12812003205 arestētās mantas glabātājs» – teikts prasībā tiesai. Pilnvaru vai orderi no A. Lemberga pārstāvēt A. Lembergu šajā procesā R. Meroni nebija saņēmis. Citiem vārdiem, R. Meroni bija sācis juridiska rakstura darbības Latvijā, uzdodoties par A. Lembergu.
Kā Neatkarīgo informēja abu civilprocesu dalībniece zvērināta advokāte Madara Smalkā, civilprocesa gaitā R. Meroni advokāts Daimārs Škutāns tomēr atzinis, ka Ventspils mēru Aivaru Lembergu konkrētajā tiesvedībā tomēr pārstāvēs nevis R. Meroni Lemberga kurpēs, bet gan paša A. Lemberga pilnvaroti advokāti.
Kā iepriekš Neatkarīgo informēja zvērināta advokāte Vineta Čukste, R. Meroni iesniegumā Kurzemes apgabaltiesai atspoguļojas šveicieša rūpes par apdraudējumu tieši viņa mantas glabātāja statusam. Jāatgādina, ka 2013. gada 29. aprīlī Anglijas tiesa saistībā ar mantas arestiem pieņēma divus lēmumus. A. Lembergs uzvarēja jurisdikcijas strīdā – vispasaules mantas iesaldēšanas rīkojums attiecībā pret viņu tika atcelts, bet tika pieņemts jauns, stipri ierobežots mantas iesaldēšanas rīkojums, kurš attiecas tikai un vienīgi uz A. Lembergam it kā piederošo līdzdalību akciju sabiedrībā Ventbunkers.
Bailes no KPMG
Otrs pieteikums Kurzemes apgabaltiesā saistīts ar Anglijas tiesā pieņemtā lēmuma īstenošanu Latvijas teritorijā – atzīt par arestētās mantas glabātāju nevis R. Meroni, bet auditorkompāniju KPMG. 2013. gada 29. aprīlī Anglijas tiesa pieņēma lēmumu par iesaldētās mantas pārvaldnieka iecelšanu. Anglijas tiesas rīcībā bija informācija par to, ka R. Meroni izšķērdē Anglijā iesaldēto mantu. Tiesas rīcībā bija ziņas, ka R. Meroni to dara pat ne tik daudz iesaldētās mantas pārvaldnieka statusā kā kompāniju direktora vai valžu un padomju locekļa statusā. Lai pasargātu mantu no R. Meroni izšķērdīgajām darbībām, Anglijas tiesa nolēma iecelt divus neatkarīgus un, pēc tiesas domām, uzticamus iesaldētās mantas administratorus – starptautiskās auditorkompānijas KPMG Londonas partnerus.
Ar sūdzību par šo Anglijas tiesas lēmumu Kurzemes apgabaltiesā vērsās R. Meroni un Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis. Jāatgādina, ka vēl nesen O. Berķis un viņa pārstāvji neglaimojoši publiski izteicās par R. Meroni godaprātu. Notikumi Kurzemes apgabaltiesā liecina, ka abu pozīcijas tagad ir krietni satuvinājušās. Gan R. Meroni, gan O. Berķa advokātu pozīcijas un argumentācija konkrētajā civilprocesā bijušas ļoti līdzīgas.
Tā kā civilprocesa gaitā Kurzemes apgabaltiesā tika pieteikti vairāki lūgumi apturēt šīs lietas izskatīšanu dažādu iemeslu dēļ, tiesa nolēma pasludināt savu lēmumu par lietas izskatīšanas turpināšanu vai neturpināšanu 8. oktobrī.
Juriss bez mantijas
Neatkarīgā noskaidroja, ka abos civilprocesos piedalījās arī Ģenerālprokuratūras Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokurore Ingūna Šnepste un civilapģērbā kā klausītājs – Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss. Viņš sēdēja blakus prokurorei bez mantijas. Procesa laikā J. Juriss kaut ko pierakstījis un rādījis kolēģei aprakstītas papīra lapas. Tā kā J. Juriss tiesā nav stādījies priekšā kā procesa dalībnieks un bija tērpies civilapģērbā, Neatkarīgā Ģenerālprokuratūras sabiedrisko attiecību speciālistei Unai Rēķei vaicāja, vai J. Juriss uz Liepāju devies darba darīšanās ar Ģenerālprokuratūras vadības ziņu vai privātā kārtā. Viņa atbildēja, ka J. Juriss Kurzemes apgabaltiesā «atradās, izpildot vadības doto uzdevumu atbilstoši uzliktajiem pienākumiem». To viņai esot apgalvojis pats J. Juriss. Lūgta precizēt – kādas vadības –, U. Rēķe teica, ka Ģenerālprokuratūras vadības.
Prokuratūras likuma 61. pants gan precīzi nosaka, ka «prokurori, pildot pienākumus tiesā, valkā prokurora tērpu ar tam piestiprinātu amata zīmi – krūšu nozīmi».
Jautājums, kādā statusā daži prokurori darbojas Ventspils uzņēmēju civiltiesiskajos strīdos, kļuva aktuāls pēc tam, kad publiskajā telpā parādījās ziņas par to, ka šo strīdu kārtošanā īpašu iniciatīvu izrādījuši Ģenerālprokuratūras prokurors Andis Mežsargs un Satversmes aizsardzības biroja Iekšējās drošības daļas īpašo uzdevumu speciālists Aigars Sparāns. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers Neatkarīgajai jau atzina, ka A. Mežsargs biznesa strīdu kārtošanā piedalījies privātā kārtā.