Ignorējot Latvijas Žurnālistu asociācijas ierosinājumu, Finanšu ministrija (FM) vēlas panākt, lai valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jeb sociālais nodoklis nākotnē būtu jāmaksā arī par saņemtajām autoratlīdzībām.
Atzīstot, ka žurnālisti un citi autoratlīdzību saņēmēji nemaksātā nodokļa dēļ bauda mazākas sociālās garantijas, Latvijas Žurnālistu savienība, Latvijas Preses izdevēju asociācija un Latvijas Raidorganizāciju asociācija šādam solim iebilst.
Spēkā esošās likuma normas paredz, ka darba ņēmējam, kas saņem arī autoratlīdzību ir tiesības izvēlēties no autoaratlīdzības ienākuma veikt vai neveikt VSAOI, kas ir 32,17% no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta. FM secinājusi, ka lielākā daļa atlīdzības saņēmēju izvēlas VSAOI nemaksāt un šo iespēju izmantojot arī darba devēji, kas nosaka minimālu darba algu, vienlaikus atlikušo atlīdzības daļu noformējot kā autoratlīdzību tādējādi saglabājot darbiniekam konkurētspējīgu atalgojumu un samazina savus izdevumus nemaksājot par darbaspēku VSAOI.
Ministrija uzskata, ka ierastā kārtība ir negodīga pret tiem darbiniekiem, kas VSAOI veic, jo no viņu iemaksām tiks maksāta minimālā pensija arī tām autoratlīdzību saņēmušajām personām, kas VSAOI nav veikušas un līdz ar to nav uzkrājušas pietiekamus līdzekļus savai pensijai.
Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle Arta Ģiga stāsta - asociācija, atzīstot, ka žurnālisti par autoratlīdzībām nenomaksātā VSAOI dēļ ir mazāk sociāli aizsargāti, FM savulaik piedāvājusi autoratlīdzībām piemērojamo iedzīvotāju ienākumu nodokli sadalīt un daļu no tā ieskaitīt kā autoratlīdzības saņēmēja sociālo nodokli. Tomēr viņai nezināmu iemeslu dēļ ministrija šo ierosinājumu nav ņēmusi vērā.
Arī Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Paiders atzīst – tā kā liela daļa ienākumu žurnālistiem tiek izmaksāti kā autoratlīdzība, žurnālistu sociālā aizsargātība ir ievērojami mazāka nekā citās profesijās. Žurnālistam, paliekot bez darba, bezdarbnieka pabalsts ir ļoti niecīgs.
Ņemot vērā šos apstākļus loģiski būtu pakāpeniski palielināt žurnālistu sociālās garantijas, taču J. Paiders uzsver, ka tam būtu jānotiek žurnālistu un darba devēju dialoga ietvaros nevis tapt uzspiestam no valdības.
„Manā uztverē sociālo garantiju pieaugumam jābūt arodbiedrību un izdevēju dialogam par normālu pārejas procesu un tam nav jābūt voluntāram kaut kādas valsts institūcijas lēmumam, jo forma kādā šis lēmums tiek piedāvāts būtiski samazinās šī brīža žurnālistu reālos ienākumus un tāpēc šāda rīcība ir vērtējama kā destruktīvs trieciens pa nozari, kurai jau tā ir smagas problēmas,” saka J. Paiders.
To, ka FM iecere var apdraudēt ne tikai žurnālistikas kvalitāti, bet pat demokrātiju valstī, uzskata Latvijas Preses izdevēju asociācijas priekšsēdētājs Guntars Līcis. Viņš uzskata, ka samazinoties atlīdzībai daudzi žurnālisti izvēlēsies meklēt labāk apmaksātus darbus, tādējādi vājinies sabiedrības uzraudzība pār politiskajiem procesiem. „Šī preses uzraudzība šobrīd jau tā ir samērā trausla - it sevišķi reģionos. Domāju, ka taisni reģionu žurnālisti būs pirmie, kas izjutīs līdzekļu samazinājumu. Tieši viņiem pirmajiem atsitīs interesi darboties šai jomā. Tie meklēs citas jomas, kur nopelnīt labāk,” saka G. Līcis.
Savukārt Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka uzskata, ka iecerēto izmaiņu realizācija sadārdzinās vietējo mediju izmaksas. Uzņēmējiem katra jauna nodokļa ieviešana nozīmējot izmaksu pieaugumu, kas savukārt nozīmē to, ka medijiem būs jāceļ savu pakalpojumu cenas. Tas ir nenovēršami un neizbēgami. Savukārt tas var radīt situāciju, ka mediju klienti un patērētāji izvēlēsies par labu ārvalstu medijiem, norāda G. Līdaka.