Kā klimats ietekmē laikapstākļus, un kas mūs sagaida Jāņos un nākotnē?

Vai Jāņos līs? Kā klimats ietekmē laikapstākļus, kas mūs sagaida nākotnē un, ko mēs katrs varam darīt lietas labā, TV 24 raidījumā “Klimata balss” pastāstīja Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes (LBTU) Augsnes un augu zinātņu institūta asociētais tenūrprofesors, Latvijas Zinātnes padomes eksperts Raimonds Kasparinskis un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

A.Vīksna sacīja, ka, atbilstoši statistikai, Jānos līs 40- 50% gadījumu. Meteorologs domā, ka Līgo vakarā vai Jāņu dienā līs, jo folkloras tradīcija ir jāsaglabā, un, lai arī tas nav patīkami, ir jau pierasts.

Klimata pārmaiņas laiku lokos un to sekas

R.Kasparinski uztrauc klimata pārmaiņas, īpaši, ja skatās iepriekšējos gadsimtus un gadu tūkstošus, kad 7000 gadu atpakaļ bija Litorīnas jūra un bija par 2,5 grādiem siltāks nekā pašlaik. Interesanta ir arī 1937.gada izdevuma žurnāla “Atpūta” informācija, kur rakstīts par 1880.gada 14. Janvāra siltumu līdz plus 18 grādiem.

Tālāk seko 1922.gads, 1949. gads, 1957.un 1959. gads ar ļoti siltām ziemām, kad sniega segas praktiski nebija. R. Kasparinski tas ļoti satrauc tādā ziņā, kā pielāgoties. Jautājums ir par to, vai mūsu infrastruktūra ir tam gatava - ja ir stipri nokrišņi, vai caurtekas ir spējīgas tos novadīt.

A.Vīksna piebilda, ka klimata pārmaiņas vēsturiski ir notikušas vienmēr, bet pēdējos 100 gados kopš industriālās revolūcijas, un jo īpaši, pēdējos 50 - 60 gados mēs skaidri redzam korelāciju līdz ar siltumnīcas efekta gāzu koncentrācijas palielināšanos atmosfērā. Ir cieša korelācija starp cilvēka antropogēno darbību un vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos pasaulē, kas ir galvenais iemesls klimata pārmaiņām šajā gadsimtā.

Ir jāatšķir, kas ir laikapstākļu mainība, ko mēs varam novērot katru dienu vai gadu un, kas ir klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas rada biežākus “ekstrēmus”, atsevišķas dienas, ne tikai, piemēram, karsts gads, vai mazāk sniega, vai saraustītāks periods, vai karstuma viļņi, skaidroja A. Vīksna.

R.Kasparinskis akcentēja, ka ļoti būtiski ir saprast klimatu veidojošos faktorus un procesus, kā tie mainās. Ir skaidrs, ka pastāv cikliskums. Viens no galvenajiem faktoriem ir saules aktivitāte, kur ir zināms 13 gadu cikls.

Ja mēs atceramies 2009./2010. gada ziemu, kad lauksaimnieki brauca palīgā no Rīgas vest ārā sniegu. Tad arī 2020. gada ziema. 2023. gads bija karsts novembrī dabas novērojumu ziņā, bet Ziemeļeiropā bija pretēja anomālija. Un tas ir saistīts ar to, ka kūst ziemeļu ledāji, līdz ar to vēsākas gaisa masas pārvietojas pie mums uz Latviju, paskaidroja R.Kasparinskis, piebilstot, ka tas, protams, rada draudus lauksaimniecībai un atsaucas uz citām tautsaimniecības nozarēm. Arī šā gada janvāris bija diezgan auksts, bet mēs esam pieraduši pie šī siltumnīcas efekta, un vairs nemākam šādos aukstos apstākļos normāli dzīvot, sacīja R. Kasparinskis.

Vai vasaras varētu kļūt garākas un siltākas, un par to būtu jāpriecājas? A.Vīksna uzskata, ka tas nav tik viennozīmīgi, jo kādam atpūtniekam karstums līdz zināmai robežai - plus 25 grādiem, šķiet labs, tad Parīzē jau bija plus 34, Portugālē - plus 40, bet Indijā - plus 48 grādi. Vasarās mēs arvien biežāk redzam, ka ir karstuma viļņi, gan arī tropiskās naktis, kad gaisa temperatura nepazeminās zem plus 20 grādiem. Cilvēkiem ar veselības problēmām ir aizvien grūtāk pielāgoties, un mēs redzam arī „pīķi”arī veselības problēmās. Tas, protams, iespaido arī lauksaimniecības un enerģētikas sektoru, secināja A. Vīksna.

Vai un kā var uzmodelēt nākotnes situāciju?

R.Kasparinskis skaidroja, ka ir izejas dati, kas tiek uzskatīts par normu, un tad ir jautājums, vai mēs runājam par normām vai izlecošajiem rādītājiem, kas ir ekstremālās parādības. Faktiski klimata references periods ir 30 gadi, un tas tiek rēķināts kopš 1960. gada, un būtībā iepriekš minētie siltie gadi ir ārpus references perioda. Ja šīs datu virknes izmanto, aprēķinot nākotnes projekcijas, tad diezin vai tās varēs izmantot attiecībā uz pagātni, jo aprēķini būs kļūdaini, un rodas jautājums, vai arī aprēķini uz nākotni būs pareizi.

A.Vīksna zināja teikt, ka šobrīd iepriekš veiktās nākotnes projekcijas musu reģionam attaisnojas diezgan labi. Nākotnes scenāriji šobrīd ir pesimistiski. Līdz gadsimta beigām gaisa temperatūra Latvijā kļūs par 3-5 grādiem augstāka, un tas ir būtisks pieaugums, ja ņem vērā, ka no pagājušā gadsimta vidus paaugstinājums bija tikai 1- 1,5 grādi. Un vēl kļūs krietni mitrāks, sevišķi uz ziemas rēķina, kur būs par 40 - 50% vairāk nokrišņu, savukārt vasarās gaidāmi intensīvāki pērkona negaisi ar stiprām lietusgāzēm, skaidroja A. Vīksna. Nākotnes scenāriji - tas nav tikai par meteoroloģiju, mainīsies arī mobilitāte un cilvēku paradumi, kas arī ir būtiski, piebilda A. Vīksna.

Mēs redzam karstuma viļņus Eiropā, bet kāpēc tie neskar Latviju? A. Vīksna skaidroja, ka mēs esam mērenos platuma grādos, un pret mums klimats vēsturiski ir bijis saudzīgāks. Mums nav tropisko ciklonu, sausuma vai karstuma kā Vidusjūras piekrastē.

Šie reģioni kļūst neapdzīvotāki grūti panesamu laikapstākļu dēļ, bet pie mums karstums un nokrišņu daudzums palielināsies. Kļūs sliktāk gan diskomforta dēļ, gan arī tiešas ietekmes dēļ, jo gandrīz visās tautsaimniecības jomās jau tagad ir nepieciešami pielāgošanās pasākumi, par ko jādomā politikas veidotājiem un dažādām institūcijām, atgādināja A. Vīksna.

Kā mēs varam sevi pasargāt?

R.Kasparinskis ir pārliecināts, ka mūsu ģeogrāfiskais novietojums mūs pasargā, un esam salīdzinoši labvēlīgākos apstākļos. Attiecībā uz Latviju, būtu jāskatās uz vēsturi, ja mums ir plūdi vai sausums, karstums vai aukstums, mums vienkārši ir jābūt gataviem pielāgoties apstākļiem un neaizmirst, ka nebūs jārēķinās tikai ar siltumu, un arī ziemas kažokus nevajag nolikt dziļi skapī.

Pasaulē ir ļoti daudz dažādu pētījumu un teoriju, kā klimats varētu attīstīties nākotnē. Lielākā daļa pasaules zinātnieku un meteoroloģisko dienestu atbalsta IPCC (Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change) scenārijus un ziņojumus, un arī tajos scenārijos, kas ir IPCC piektajā ziņojumā, variē no nelielām klimata pārmaiņām līdz būtiskām, paskaidroja A. Vīksna, piebilstot, ka arī šajā jomā vēl ir daudz nezināmo.

R.Kasparinskis paskaidroja, ka pašlaik pamatā visas prognozes balstās uz satelītu novērojumiem, un šīs ēras sākums ir 1978. gads. Līdz 1978. gadam mums ir tikai novērojumu dati no sauszemes, kuras lielākā daļa izvietota ziemeļu puslodē, sasilšanas efekts ir ziemeļu puslodē, par dienvidu puslodi mēs nezinām, tāpēc ir šie nezināmie aspekti. Grenlandē kūst ledus, tas ietekmē Golfa straumi, un arī, attiecīgi, gaisa masu pārnesi.

Ja skatāmies pēdējos 400 tūkstošus gadu, tad mēs pašlaik dzīvojam ceturtajā klimatiskajā optimumā, kad ir silts, bet lielāko daļu šajā periodā Zemi ir seguši ledāji.”Kad ies uz leju, tas ir nezināms,” sacīja R.Kasparinskis.”Nezināmais ir arī cilvēka spēja pārorientēties un mainīt savus paradumus,” piebilda A. Vīksna.

Svarīgi ir arī, kā mēs skatāmies - kā uz Zemes vēsturi vai pašreizējo laiku, kad pēdējo 12 gadu laika ir pārsniegti vairāki rekordi. Var paskatīties tikai uz šo gadsimtu un sagatavoties, uzskata A. Vīksna. Ja ziemas kļūs siltākas un augsne vairs nesasals, sausums, plūdi - mums jāskatās, kā tas ietekmēs pārtiku, un par to mums jādomā, atzina R. Kasparinskis.

Pētījumi turpinās, meteorologi turpina modelēt un pielāgot modeļa rezultatu Latvijai. Laikapstākļi kļūs mainīgāki, bet prognozēšana ir uzlabojusies. Pēc R. Kasparinska sacītā, mums visbīstamāk, ir ja klimata pārmaiņas skars Āzijas reģionu, jo tas attīstīs migrācijas procesu, un jārēķinās ar spiedienu uz musu regionu. No meteoroloģiskā skatu punkta šobrīd visbīstamākā situācija ir Arktikā, kur kūst ledāji, piebilda A. Vīksna.

Ko mēs katrs varam darīt, lai mazinātu klimata pārmaiņas? Tā noteikti ir atkritumu šķirošana, un otrs - strādāt pie politikas veidošanas, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, jo lielākus projektus mēs projektējam 50 -100 gadiem, atgādināja A. Vīksna. R. Kasparinskis savukārt aicināja mainīt patērētāja dzīvesveidu.