IN MEMORIAM. Andrejs Žagars (1958–2019)
Mākslas un kultūras cilvēks – tā par Andreju Žagaru teic viņa draugi un pazinēji. Vienmēr apsēsts ar idejām, uzņēmīgs un tiešs – vēl tā viņi saka. Viņa dzīve bija tik intensīva, ka neatlika laika apstāties – viņi turpina. Un tas viss ir patiesība.
Andrejs Žagars savā mākslas ceļā debitēja kā aktieris: 1982. gadā viņš beidza Dailes teātra 7. studiju un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti dramatiskā un kino aktiera specialitātē, strādāja Dailes teātrī līdz 1994. gadam, filmējās Rīgas kinostudijas filmās Ilgais ceļš kāpās, Dubultnieks, kā arī piedalījies Krievijas filmlentēs.
No 1996. līdz 2013. gadam Andrejs Žagrs bija Latvijas Nacionālās operas direktors. Viņa vadībā Latvijas Nacionālā opera pievienojās Eiropas Operu akadēmiju tīklam. 2002. gadā viņš debitēja starptautiski - Dalhallas operas festivālā ar Riharda Vāgnera operas Klīstošais holandietis iestudējumu. Vēlāk veidojis iestudējumus arī citos Eiropas operas festivālos un opernamos. 2014. gadā tika nodibināts Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds, kas nodarbojas ar pasaules mēroga koncertu, izrāžu un citu notikumu organizēšanu Latvijā. 2015. gadā Žagars Dailes teātrī iestudēja Nikolā Bijona lugu Ziloņa dziesma, bet 2016. gadā viņa režijā turpat tapa Antona Čehova Trīs māsas. Kopš 2017. gada Andrejs Žagars bija fonda Baltijas muzikālās sezonas mākslinieciskais vadītājs.
Latvijas radio 3 Klasika direktore Gunda Vaivode, kas kopā ar Andreju Žagaru vadījusi Lielo mūzikas balvu, teic tā: «Andreja Žagara vārds vienmēr būs sinonīms Latvijas Nacionālās operas atmodai. Viņš bija ļoti labs intendanta paraugs, režisors, kuram bija ļoti plašs redzējums, ar starptautisku vērienu. Un viņam bija milzīga radoša enerģija - viņš burtiski uzlādēja cilvēkus, kas bija ap viņu. Viņš bija arī redzīgs talantu pamanītājs, kurš izveda pasaulē, piemēram, Andri Nelsonu.» Vēl jāpiemin Elīna Garanča, Kristīne Opolais, Marina Rebeka, Maija Kovaļevska, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš un citi mākslinieki, kuru karjeras lidojumu mudināja Andrejs Žagars.
Spožie aiziet ātrāk. Viņu degšana ir tik intensīva, ka šķiet: tai nepietiek skābekļa te, uz Zemes, tāpēc jāpaceļas Debesīs. Andrejs Žagars tā arī izdarīja.
Ardievu, reiz mēs Tur visi tiksimies.
Atvadīšanās no Andreja Žagara pirmdien, 4. martā, pulksten 13.00 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē
Neatkarīgās redakcija