VAKARA ZIŅAS. 10 lietu, kas raksturo Valdi Zilveri
Komponists un mūzikas pedagogs Valdis Zilveris ir kā Nacionālā teātra neredzamais gariņš, kas čakli rūpējas par izrāžu muzikālo noformējumu. Teātri Zilveris dēvē par otrām mājām, kur arī sastapām muzikālās daļas vadītāju un uzzinājām desmit lietu, kas ļoti precīzi raksturo viņa personību.
7. jūlijā ar koncertu Kuldīgā savu jubilejas koncertturneju «Kur tad ir tā saule...?» uzsāks Latvijas Nacionālā teātra dziedošo aktieru ansamblis «Greizais ratiņš», kurā apvienojušies Dace Bonāte, Ivars Puga, Juris Hiršs, Uldis Anže, Normunds Laizāns un komponists Valdis Zilveris. Mākslinieki ar jauno koncertprogrammu viesosies Kuldīgā, Talsos, Smiltenē un citur Latvijā.
Akordeons
«Ja manā darbavietā Nacionālajā teātrī notiek kāds tusiņš vai saviesīgs pasākums, vienmēr tiek uzdots jautājums, kur ir Zilveris un akordeons? Lielākajai daļai cilvēku es asociējos ar akordeonu. Šis mūzikas instruments man ir ļoti mīļš, tas ir pirmais instruments, ko iemācījos spēlēt,» atklāj komponists.
Klavieres
«Kā jau komponistam, klavieres man ir kā otrā sieva. Tās sāku spēlēt mūzikas vidusskolā, kopš tā laika ir pagājuši jau 35 gadi. Klavieres ir mana darba vieta, pie tām es spēlēju un komponēju. Mājās man ir digitālās klavieres. Komponists bez klavierēm nevar,» skaidro Zilveris.
Cigaretes un kafija
«No rītiem man ir savs rituāls, kurā ietilpst ļoti stipra kafija un diemžēl arī «Marlboro Gold» cigarete. Smēķēju jau ļoti sen, kopš 25 gadu vecuma. Pie manas mājas ir dārziņš, kurā varu iziet ar kafijas krūzīti un cigareti un, apsēžoties pie galdiņa, baudīt dabu. Es dzīvoju pie Torņakalna baznīcas, un aiz mana dārziņa sākas baznīcas dārzs, ļoti skaista vieta.»
10. tramvajs
«Pēdējos 30 gadus manas gaitas raksturo 10. tramvaja maršruts, kas ved no mājām uz Nacionālo teātri. Vislielākā mana mūža daļa ir pagājusi, strādājot teātrī. Ikdienas brauciens ar tramvaju arī ir individuāls process pēc kafijas dzeršanas. Tā kā no 10. tramvaja galapunkta kājām jāiet kāds gabaliņš līdz Nacionālajam teātrim, pa ceļam izbaudu Doma laukumu. Tūristi maksā bargu naudu, lai brauktu uz Latviju un redzētu Doma baznīcu un Doma laukumu, ko es par brīvu skatos katru rītu un vakaru. Nemainās vieta, tomēr katru dienu ir kaut kas cits gan braucot tramvajā, gan Doma laukumā. Man patīk vērot cilvēkus.»
Kalni
«Man ļoti patīk enerģija, ko iegūstu no kalniem. Šogad diemžēl nesanāks aizbraukt paskatīties uz kalniem, tāpēc ka ir Nacionālā teātra «Greizais ratiņš» vasaras tūre pa Latviju.
Katru gadu divas vai trīs reizes braucu atpūsties uz Šveices Alpiem vai kalnaino Itāliju. Vēl neesmu bijis Norvēģijas kalnos, bet ir sapnis reiz tur nokļūt. Es dievinu kalnus, lai arī man ir bail no augstuma. Ne visai komfortabli jūtos, braucot pa kalnu serpentīniem ar autobusu. Bailes pārvaru, neskatoties lejā, bet uz debesīm un virsotnēm.»
Jūra
«Man patīk mūsu pašu jūra. Vēlos tās krastu pilnībā noiet kājām, viena daļa jau ir veikta. Tā kā Latvijā vasara mums ir īsa, tad nevajag braukt projām uz citām zemēm. Uz Ēģipti un Turciju jābrauc ziemā un rudenī, bet vasarā ir jāizbauda Baltijas jūra.»
Sēņošana
«Šī nodarbe vienlaikus ir kā azarts un dabas baudīšana. Man ļoti garšo sēnes, it sevišķi baravikas un alksnenes. Tās marinēt palīdz meita. Savulaik manai mammītei ļoti patika ogot un sēņot, tādēļ bērnībā tiku vilkts līdzi uz mežu. Sēnes pazīstu pilnībā un nekļūdīgi varu pateikt, kura ir indīga, kura ēdama.»
Slinkošana
«Ļoti bieži man patīk slinkošana un klusums. Pēc lielas darba slodzes un ikdienā dzirdot daudz mūzikas, alkstu klusuma vai pastaigu dabā. Kādu dienu varu vispār neko nedarīt.»
Vietas, kur paslēpties
«Mums apkārt ir kolosālas un brīnumainas vietas, kuras atrodu pavisam nejauši. Piemēram, pirms divām nedēļām bija koncertiņš Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā, un izrādījās, ka baznīcas apkārtnes ieliņās ir tik fantastisks klusums un miers. Ideāla vieta ir arī Arkādijas parks un Māras dīķis, kas man ir blakus pie mājām. Jebkurā diennakts laikā tur varu paglābties.»
Fotografēšana
«Daudzi to nezina, bet jau 20 gadus mans hobijs ir fotografēšana. Man patīk fotografēt jūru, jo tā katru brīdi maina krāsu. Patīk fotografēt arī mākoņus un jūras krastā izskalotos akmentiņus. Vēl patīk no lidmašīnās loga fotografēt mākoņus, it īpaši, kad ir saulriets vai saullēkts, vai tuvojas negaiss. Dievinu ar fotoaparātu ķert gaismas, ēnas un tumsas spēli. Esmu tā piešāvies, ka daži profesionāli fotogrāfi ir teikuši, ka varu droši veidot savu fotoizstādi ar ļoti neparastiem darbiem. Man ir vienkāršs «Sony» fotoaparāts ar «Carl Zeiss» lēcu un objektīvu, kam ir ļoti laba kvalitāte.»