Jarāns: Agrāk mani zināja kā Miedziņu, arī "UgunsGrēka" Indulis aizies nebūtībā
Nesen beidzās viens no populārākajiem pašmāju seriāliem – UgunsGrēks. Gandrīz desmit gadu garumā gan lielākās, gan mazākās lomās tajā piedalījušies gandrīz 200 latviešu aktieru, un viņu atveidotie personāži daudzās Latvijas ģimenēs kļuvuši par savējiem. Seriālā ir daudz kolorītu tēlu, bet viens no visveiksmīgākajiem ir policists Indulis aktiera Jāņa Jarāna izpildījumā.
Zina tikai Gadījums
«Indulim šī sezona bija jau trešā. Man laimējās tikt iekšā UgunsGrēkā, jo tur viens no aktieriem bija apslimis, un tas bija ilgs laiks. Seriāla veidotāji izdomāja, ka Zentiņai varētu pameklēt draugu - lai būtu mīlestība! Un Inta Gorodecka uzaicināja mani,» savu ienākšanu UgunsGrēkā atceras Jānis Jarāns. Aktierus pārbaudījuši divās sērijās - der vai neder. Ja neder - tad iecerēto personāžu nošauj vai aizsūta komandējumā. Tikpat ātri, cik parādījies, aktieris no seriāla arī pazuda. «Man tā laimējās, ka es drusciņ stingrāk ieķēros. Un te man ir stāsts no dzīves. Jau UgunsGrēka laikā divus gadus mēs ar Sniegbaltītes skolu decembrī braukājām pa Latviju viesizrādēs. Liene Šomase bija Sniegbaltīte, Dainis Porgants bija Āpsis, es - Vārna. Liels, smuks kostīms dzeltenu knābi, milzīgām, dzeltenām kurpēm un gariem, dzelteniem cimdiem. Starpbrīdī gājām pie skatītājiem, dalījām kartītes ar sava tēla zīmējumu, lai bērni tās var izkrāsot. Fotografējamies, bērni nostājas man blakus un saka - es zinu, tu neesi Vārna, tu esi Indulis. Tas man bija liels pārsteigums, ka viņiem pirmām kārtām esmu Indulis. Mamma parasti aplika roku mazajam ap pleciem un teica - nē, viņš ir mans Miedziņš. Paaudzes mainījušās, un mainījušies mani fani,» stāsta mākslinieks, piebilstot, ka vieta jau nevar palikt tukša - jācer, ka būs atkal jauns seriāls, kurā atradīsies loma tieši viņam, varbūt reizi mēnesī, varbūt divreiz gadā. Viņš atzīst, ka no aktiera paša ir atkarīgs, vai viņš ieķersies piedāvātajā materiālā. Vai loma būs liela vai maza - to jau noteiks režisors. Šādos gadījumos situācijas iepriekš grūti paredzēt, daudz ko nosaka apstākļu sakritība un veiksmīgs gadījums.
AIZDOMAS. Pat Aboliņu klans vecmāmiņas Lidijas (Olga Dreģe) personā tiek izklaušināts par noslēpumainajiem notikumi / Publicitātes foto, Kaspars ARĀJS
Atšķetināšu visus noziegumus!
«UgunsGrēkā mēs bijām ļoti mazs kolektīvs - divi operatori, viens gaismotājs, divas režisores, divas grimētājas. Tā kā ģimene - atskrien, sabučojas un izdara ātri savu darbiņu. Darījām godīgi, bez ākstīšanās, bez ķēmošanās - cik nu godīgi var izdarīt. Protams, ka cilvēki skatījās šo seriālu - to es jutu, ar izrādēm braukājot pa reģioniem. Saka - čau, Induli! Kā Zentiņai? Varbūt 10-15 procenti neskatījās. Protams, ja seriāls iet vairāk nekā desmit gadus, scenāristēm nav viegli, visu laiku jābūt kam jaunam. Spraigas ir pēdējās sērijas, kur parādās Induļa māte Hermīne. Izrādās, Indulis nemaz nav tik bargs, bet gan zem mammas tupeles audzis - tā teikt, būs tā, kā mamma liks. Ja tāds vīrietis tiek pie labas sievas, kas viņu pāraudzina, tad ir viss normāli. Bet mamma saka - dēls ir mans īpašums. Audzināts, mācīts un bikstīts. Ja vēl sieva tāda pati trāpās - vai dieniņ! Bet Zentiņa ir īsta latviete, kas savā naivumā izstrādā tādus eksperimentus un muļķības, turklāt var būt arī blēdīga - naudiņu grib izspiest,» tēlu attiecības raksturo Jānis Jarāns.
Induļa gaitas seriālā ir laimīgi beigušās. Viņš, kaut arī pret mātes gribu, beidzot apprecējis Zentiņu. Nu aktieris gaida jaunus režisoru piedāvājumus, lai pārtaptu citā tēlā. «Agrāk visa Latvija mani zināja kā Miedziņu, bet teātrī lomas vairs nedeva. Aizgāju prom no teātra un spēlēju pats savās sameklētajās lugās. Arī UgunsGrēka Indulis aizies nebūtībā, ja tikai es neizdomāšu tā dēvēto stand-up vai monoizrādi, kur varu būt Induļa lomā kā policists un izmeklēt kādas lietas,» spriež skatuves meistars. Viņaprāt, tā ir laba doma. Viena izrādīte, ar kuru var braukāt pa Latviju, lai atklātu, piemēram, deputātu mahinācijas. Uz plakāta Indulis un uzraksts: «Es viņus atradīšu! Es atšķetinu visus noziegumus!»
Vienmēr kustībā
«Neviens jau negrib tā vienkārši no sava radītā tēla atvadīties. Piemēram, Zentiņa un Mildiņa taču ir no sākotnes - no seriāla pirmās dienas. Viņas kā aktrises ir saaugušas ar saviem tēliem. Turklāt seriāla popularitātes dēļ tu esi kļuvis par savējo gandrīz katrā Latvijas ģimenē! Jau piecus kilometrus ārpus Rīgas visi mūs skatījās kā traki. Man ir patīkami, ka nāk klāt pilnīgi sveši cilvēki un prasa - kas būs tālāk? Tātad ne velti strādājam! Un neviens man uz ielas nav uzbrucis, kā raksta interneta komentāros. Tur jau latvieši izliek savu žulti ārā - citur nevar. Acīs pateikt pašiem kauns,» pasmej aktieris.
PRECINIEKS. Indulis devās pie savas izredzētās Zentiņas glīti saposies, ar neļķi uzprišinājies / Publicitātes foto, Kaspars ARĀJS
Aizejot seriālam, noslēdzies viens posms, bet nekas jau neapstājas. Nupat režisors Oļegs Šapošņikovs uzaicinājis Jāni Jarānu piedalīties izrādē Daugavpils teātrī. Uzvedums veltīts Latgales kongresa simtgadei - Franča Trasuna sarakstītā Nogrimusī pils latgaliešu valodā - ar degošu sirdi par Latviju. Pamatdoma - cilvēkiem būt vienotiem, uzticīgiem darbā un mīlestībā. Vērienīgais iestudējums, kurā piedalās koris Daugava, fantastisku mūziku radījis komponists Kārlis Lācis un horeogrāfiju - Agris Daņiļēvičs, izrādīts arī Nacionālajā teātrī. «Nekas nestāv uz vietas, viss ir kustībā,» viedus vārdus izsaka Jānis Jarāns, kas pavisam drīz svētīs Jāņu dienu. Arī mēs apsveicam Jāni vasaras saulgriežos!