«Mūzika, ko atskaņosim, komentārus neprasa. Tā vienkārši ir skaistākā mūzika, kāda var būt, un vēl jo baudāmāka tik skaistā vietā, kāda ir Rundāles pils,» saka diriģents Māris Kupčs. Šīs nedēļas nogalē, 1. jūnijā, Liepājas simfoniskais orķestris aicina uz cikla Liepājas skaņas Rundāles pilī piektās sezonas noslēguma koncertu.
Rundāles pilī Liepājas simfoniskais orķestris diriģenta Māra Kupča vadībā koncertēs ar vijolnieci Evu Tersarkisovu un soprānu Ilzi Grēveli-Skaraini. Programmā - Ravēla, Respīgi, Hendeļa un citu ģeniālu itāļu, franču un vācu komponistu meistardarbi.
No franču komponista Morisa Ravēla daiļrades klausītāji dzirdēs svītu Kuperēna piemiņai, ko komponists savulaik veltījis savu draugu un paziņu piemiņai, kuru dzīvības laupījis Pirmais pasaules karš. Uz aizrādījumiem, ka piemiņas skaņdarbam neklājoties būt tik gaisīgam un dejiski līksmam, Ravēls atbildējis: «Mirušajiem tai mūžīgajā klusumā jau tā ir gana skumji.» Skanēs arī agrīnāks komponista skaņdarbs Pavana mirušajai princesei - nostalģiska apcere par saldo un bezrūpīgo bērnību, ko nevar paturēt neviens. No dziesmu cikla Šeherezāde, kas klausītājus ievedīs arābu pasaku maģiskajā valstībā, būs dzirdama Burvju flauta.
Tehniski virtuozo un atsperīgo Ravēla koncertrapsodijas Čigāniete partitūru Liepājas simfoniskais orķestris atskaņos kopā ar gados jauno vijolnieci Evu Tersarkisovu, kura kopš 2017. gada, izturot daudzpakāpju atlasi, studē Jehudi Menuhina Sarejas speciālajā mūzikas skolā īpaši apdāvinātiem bērniem un šobrīd ir viena no skolas labākajām vijolniecēm. Evas Tersarkisovas izpildījumā skanēs arī Ludviga van Bēthovena Otrā romance vijolei ar orķestri.
Koncertā piedalīsies arī soprāns Ilze Grēvele-Skaraine, kas studējusi gan Hāgas Karaliskajā konservatorijā, kā arī Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā un vokālās prasmes papildinājusi pie pasaulē atzītiem senās mūzikas speciālistiem. Kopš 2012. gada Ilze Grēvele-Skaraine ir baroka kora Collegium Choro Musici Riga māksliniece un starptautiskā ansambļa Le Voci delle Grazie (Nīderlande) soliste. Vācu baroka ģēnija Georga Frīdriha Hendeļa semi opera Akīds un Galateja, kas piedzīvojusi atšķirīgas instrumentācijas, šodien pazīstama Volfganga Amadeja Mocarta instrumentācijā. Pirmuzvedums Latvijā tai notika jau 1997. gadā tieši Māra Kupča vadībā. Koncertā būs dzirdama Galatejas ārija no šīs operas. Skanēs arī izcilā itāļu komponista Gaetāno Doniceti Lukrēcijas ārija no operas Lukrēcija Bordža 1. cēliena.
Koncerta programmā diriģents iekļāvis arī itāļu komponista Otorīno Respīgi svītu Putni. Katrā no svītas piecām daļām komponists tiecies atveidot putnu, iekrāsojot un stilizējot to kāda cita (itāļu renesanses vai baroka laika) komponista rokrakstā.
