APRITĒ: Baltijas simfoniskais festivāls

© Publicitātes foto

Svinot Baltijas valstu simtgadi, sestdien, 24. novembrī, pulksten 19 Lielajā ģildē būs iespēja vērot unikālu performanci – uz skatuves vienlaikus kāps triju Baltijas valstu diriģenti un trīs orķestri, atskaņojot amerikāņu mūsdienu komponista Maikla Dohertija divdaļīgo simfoniju Laika mašīna.

Šis koncerts iekļauts Baltijas simfoniskajā festivālā, kas norisinās jau trešo reizi un kurā apmeklētāji varēs dzirdēt katras Baltijas valsts komponistu skaņdarbus. Festivālu rīko Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Nēmes Jervi vadībā, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Andra Pogas vadībā un Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā. Koncertu izcels arī spilgta scenogrāfija, kuru veidos režisors Dāvis Sīmanis kopā ar gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani un mākslinieci Agni Menniku.

Šogad unikālais ir tas, ka visu triju Baltijas galvaspilsētu orķestri kopā muzicēs vienlaikus triju diriģentu vadībā. Pasaules mūzikas vēsturē nav daudz skaņdarbu, kuru atskaņošanā iesaistīti vairāki diriģenti vienlaikus - Dohertija Laika mašīna ir viens no tiem. Katrs no diriģentiem šajā opusā atbild par vienu noteiktu orķestra grupu un tās lomu kopējā skaņurakstā, līdz ar to skaņdarba koordinācija un arī interpretācija veidojas, kopīgi par to vienojoties, uzsver LNSO mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Andris Poga.

Baltijas valstu simtgadei veltītajā koncertā LNSO Andra Pogas vadībā atskaņos LNSO kontrabasista un komponista Kristapa Pētersona speciāli šim koncertam radīto skaņdarbu Mūzika, būs arī iespēja dzirdēt lietuviešu klasiķa Mikaloja Konstantina Čurļoņa simfonisko darbu Jūra, ko atskaņos Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris diriģenta Gintara Rinkēviča vadībā. Igauniju šajā koncertā pārstāvēs Rietumeiropā atzinību guvušais igauņu jaunās paaudzes diriģents Mihails Gertss, kuram šī būs pirmā viesošanās reize Latvijā. Diriģenta vadībā Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris izpildīs pasaulslavenā igauņu komponista Erki Svena Tīra simfonisko skaņdarbu ar nosaukumu Sow the wind, kura nosaukums ir daļa no Vecās Derības Hozejas grāmatas pazīstamā teksta, kur Dievs runā uz Israēlu un saka - «vēju tie sēj, un vētru tie pļaus». Tīra darba tapšanu ierosinājušas pārdomas par globālajām klimata izmaiņām, cilvēku migrāciju, ekstrēmistu kustību uzplaukumu un citiem neatgriezeniskiem procesiem, kas radušies cilvēku nepārdomātās rīcības rezultātā.

Pirms koncerta, pulksten 17.30, notiks Oresta Silabrieža vadītās Pirmskoncerta sarunas, šo sarunu tēma - padomju laiku mūzikas mantojums mūslaikos.

Kultūra

2024. gada novembrī noslēdzies pirmais posms reģistrācijai Svētkiem. Balstoties uz reģistrācijas sistēmas datiem, kas apkopoti 2024. gada 1. novembrī, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem gatavojas 20774 tautas deju dejotāji, 12426 kordziedātāji, 3245 mūsdienu deju dejotāji, 1520 folkloras kopu dalībnieki, 1315 pūtēju orķestru mūziķi, 1018 simfonisko orķestru mūziķi, 468 koklētāji un 245 akordeonisti. Svētkiem gatavojas arī instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi, teātri, kapelas, profesionālo izglītības iestāžu kolektīvi, speciālo izglītības iestāžu kolektīvi un vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas pulciņu dalībnieki.

Svarīgākais