Dzelzceļa atmiņu stāsts: Stirpeika nedienas Rucavas stacijā

Šomēnes atzīmējot 155 gadus, kopš Latvijas teritorijā tika atklāta pirmā dzelzceļa līnija Rīga–Daugavpils, turpinām pāršķirt vēstures lappuses un iepazīties ar stāstiem no dzelzceļa notikumiem bagātās pagātnes. Šoreiz piedāvājam patiesi amizantu atgadījumu no Kurzemes puses.

E. Stirpeiks pirms kara bija uzdienējies par stacijas priekšnieku Rucavā, taču viņš ļoti mīlēja iedzert. Reiz vasaras naktī, esot dežūrā, Stirpeiks atstāja staciju un devās pie kāda zemnieka alu dzert. Gāja jauki, bet, redzot, ka Stirpeiks nokavēs kārtējā vilciena pienākšanu, zemnieks viesi uzcēla zirga mugurā - lai jāj uz staciju. Stirpeiks zirgu piesēja uz perona un, konstatējis, ka līdz vilciena pienākšanai vēl ir kāds brīdis, likās gulēt. Juzdamies kā mājās, viņš izģērbās.

Kad kļuva dzirdama vilciena tuvošanās, Stirpeiku gan dabūja uz kājām, bet vīrs bija tādā migliņā (un laika arī vairs nebija), ka, steidzoties novest no perona sabijušos zirgu, viņš uzrāva tikai žaketi un sarkano cepuri, pārējo aizmirstot.

Tas tik bija skats! Pienāk pasažieru vilciens, bet stacijas priekšnieks, ģērbies parādes uniformā ar sarkanu cepuri galvā, basām kājām un apakšbiksēs - toreiz valkāja garas un baltas -, cīnās pa peronu ar sabijušos zirgu. Zirgs zviedz, un pasažieri smejas. Ja kāds to būtu nofotografējis, fotogrāfiju būtu vērts palielināt dabiskā lielumā un novietot Dzelzceļa muzejā, jo otra tāda gadījuma Latvijas dzelzceļa vēsturē noteikti nav.

Vilciens aizgāja no stacijas laikā, bet ziņa par Stirpeiku aizceļoja līdz priekšniecībai, un viņu nozīmēja par dežurantu Gulbenes stacijā.

Vairāk interesantu stāstu un faktu par dzelzceļa vēsturi meklē mājaslapā www.dzelzcelam155.lv