Kritiski svarīgi ir kultūras institūciju digitalizētā satura kopijas glabāt arī ārpus Latvijas, uzsvēra Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Digitālās attīstības departamenta direktore Karīna Bandere, piedaloties Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.
Kopš seniem laikiem muižnieki ir bijuši lieli ceļotāji un no ārzemēm atgādājuši eksotiskus augus, neredzētas mašīnas, kultūras tradīcijas un, protams, ēdienu receptes. Renārs Sproģis turpina seno tradīciju un kā Ruckas muižas saimnieks no Toskānas Itālijā atgādājis oriģinālu picas krāsni, kurā taps gan itāļu, gan latviešu gaumē ceptas picas.
Noslēdzot teātra sezonu, jūnijā Mihaila Čehova Rīgas krievu teātris vedīs viesizrādi uz Itāliju, piedaloties 30.Dženovas starptautiskajā poēzijas festivālā "Parole spalancate", kas norisināsies no 6.jūnija līdz 16.jūnijam Dženovā, aģentūru LETA informēja teātra pārstāve Agnese Rozentāle.
Lielauces baznīca 9. jūnijā pulksten 18 svinēs jubileju ar garīgās atdzimšanas koncertu: ir 280 gadi pagājuši kopš pamatakmens iesvētīšanas un 200 gadi – kopš ērģeļu uzbūvēšanas. Koncerts notiks pie baznīcas drupām, jo arī ērģeļu vairs nav.
Latvijas sabiedrisko mediju gada balvas kultūrā "Kilograms kultūras 2023" pavasara balsojumā noskaidroti finālisti, informē Latvijas Televīzijas (LTV) pārstāvji.
Ko mums nozīmē brīvība un patriotisms; kā kopjam un godājam savu brīvību; vai mēs protam noformulēt to, ko mēs gribam un kas mums būtu vajadzīgs; kādus mērķus esam sev nosprauduši; kādēļ bedres Rīgas ielās kļūst mūžīgas; kādēļ profesionalitāte un rūpīga darba darīšana ir tik svarīga; vai aktieris redz un jūt savu skatītāju – par šiem un citiem jautājumiem TV intervija “Nra.lv sarunas” ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Kasparu Znotiņu
«Es saprotu, ka mūsdienās māksliniekam noteikti par kaut ko ir jāiestājas – jābūt «par» vai «pret», ir jānāk ar lozungiem. Bet es melotu pati sev, ja ietu ar lozungiem un mēģinātu kādam kaut ko iestāstīt. Jā, man ir savs viedoklis par dažādām tēmām, man ir sava politiskā pārliecība, bet gleznošana man ir svēta lieta. Tā ir cita pasaule, un tas ir mans patvērums,» saka māksliniece Anita Arbidāne.
Kopš pagājušā gada rudens, kad Ruckas muižas apsaimniekošanas tiesības ieguva biedrība “Live Latvija”, sākusies savā ziņā unikālas bibliotēkas veidošana – bibliotēkā jau ir un arī turpmāk būs tikai latviešu rakstnieku darbi, kuri tapuši dzimtenē vai ārpus tās robežām.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumi ir tik apjomīgi, ka visu pārvietot kara apstākļos nebūs iespējams. Uz drošu vietu varēs nogādāt tikai nelielu daļu no vēstures liecībām. Latvijas vissenākā daļa Muzeju krātuvē ir agrais akmens laikmets. Šeit ir neskaitāmas lauskas, krama gabaliņi, kaulu paliekas, varētu teikt – ragi, nagi un visas visneiedomājamākās lietas, kuras atrastas dažādos izrakumos. Nosacītais senākais atradumu vecums datējams ar 9. g.t. p.m.ē..
Latvijā Muzeju diena un Muzeju nakts ir pasākumi, kas kļuvuši iecienīti. Viens no faktoriem ir bezmaksas ieejas biļete un otrs ir apmeklētības īpašā aura, kas ir pat jūtama gaisā.
«Kad piecpadsmit gadu vecumā biju nofilmējusies epizodēs Rīgas kinostudijā, es pieņēmu ļoti stingru lēmumu, ka nekad nebūšu kameras priekšā. Un es esmu ļoti centusies pie tā turēties. Man tās būtu ļoti, ļoti lielas mokas, ja kāds iedomātos filmēt mani,» atzīst kinorežisore Dzintra Geka-Vaska.
tālijā, Milānas Pikolo teātri, no šodienas līdz sestdienai būs skatāms Dailes teātra iestudējums "Rotkho", aģentūru LETA informēja Dailes teātra pārstāve Agnese Vārpiņa.
Ceļot jaunas muzeja ēkas vai atjaunojot esošās, Latvijā neviens nedomāja, ka kaimiņvalsts kā lācis kādu dienu celsies pakaļkājās, lai sāktu asiņainu karu, kas tagad apdraud arī mūsu valsts drošību. Situācija, kad jādomā, kā nosargāt muzeju krājumus, jau kādu laiku nomoka muzeju darbiniekus. Kādi ir draudi un ko sargā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs? Atklāti par situāciju Latvijā “Neatkarīgajai” stāsta muzeja direktors Arnis Radiņš.
Ziedoņa mēneša pašā viducī, pavasara krāsu un smaržu pilnbriedā mūžībā aizsaukta daudzu paaudžu teātra un kino skatītāju mīlētā Nacionālā teātra aktrise Baiba Indriksone (22.02.1932 – 14.05.2024).