Divas vietas Latvijā iekļautas Eiropas kino kultūras dārgumu sarakstā
Eiropas Kinoakadēmija Eiropas kino kultūras dārgumu sarakstam pievienojusi vēl 10 vietas.
Ar šiem dārgumiem Kinoakadēmija godina Eiropas kino simboliskas nozīmes vietas, vēsturiskas vērtības vietas, kas ir jāuztur un jāaizsargā ne tikai tagad, bet arī nākamajām paaudzēm. Jaunpievienoto vietu vidū ir vēsturiskie kinoteātri “Bio Skandia” Stokholmā, “Kino International” Berlīnē un “Splendid Palace” Rīgā, “Kinostudio “Shqipëria e Re”” Tirānā un Dovženko filmu studija Kijivā, vairākas filmēšanas vietas, piemēram, “Stalkera ceļš” Tallinā, elektrostacija Vemorkā un Romas aka Belgradā, kā arī Kauņas Pilsētas muzejs un Kšištofa Keslovska arhīvs Sokolovskā. Eiropas Kinoakadēmija šīs desmit vietas pievienoja pēc apspriešanās ar komiteju, kurā ietilpst kinožurnālists un kurators Ola Salva (Polija), producente un Eiropas Kinoakadēmijas valdes priekšsēdētāja Ada Solomona (Rumānija) un “Deutsche Kinemathek” mākslinieciskā direktore Helēna Geritsena (Nīderlande). “Ir liels prieks godināt vēl desmit vietas kā Eiropas kino kultūras dārgumus. Tās ir lieliskas vēsturiskas vietas, tostarp filmu studijas, kinoteātri, filmēšanas vietas un filmu arhīvs. Trīs no šiem jaunajiem papildinājumiem atrodas valstīs, kas iepriekš nebija iekļautas dārgumu kartē - Albānijā, Igaunijā un Serbijā,” saka Eiropas Kino akadēmijas Eiropas Kino mantojuma vadītājs Paskāls Edelmans. Eiropas kino kultūras dārgumi ir daļa no Eiropas Kinoakadēmijas paplašinātajām filmu mantojuma aktivitātēm, kas sākās 2022. gadā. Kopš tā laika Eiropas Kino mantojuma departaments ir izveidojis nacionālo filmu akadēmiju, sinematēku un filmu arhīvu tīklu, kas veltīts mūsu kontinenta klasikas atbalstam un popularizēšanai. Daļa no mantojuma aktivitātēm ir arī Eiropas Kino balvu sadaļa “In Memoriam”, kurā piemin mūžībā aizgājušās Eiropas kino personības.
Starp 70 Eiropas kino kultūras dārgumiem tagad ir divas vietas Latvijā - tikko iekļauts “Splendid Palace” Rīgā. “Dibināts 1923. gadā un arhitekta Frīdriha Skujiņa projektēts, “Splendid Palace” ir viens no vecākajiem nepārtraukti darbojošajiem kinoteātriem Ziemeļeiropā un unikāls jūgendstila elegances un neobaroka varenības sajaukums,” sacīts Eiropas kino kultūras dārgumu saraksta paskaidrojumā.
Iepriekš dārgumu sarakstā jau bija iekļauta Mežaparka Lielā estrāde, “kas pazīstama arī kā Dziesmu svētku estrāde, ir kultūrvēsturiska celtne Mežaparka zaļajā zonā Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Vispārējie Dziesmu un deju svētki, kas iekļauti UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, tika pārcelti uz šo norises vietu 1955. gadā. Festivāla vēsture sniedzas gandrīz 150 gadu garumā, un tas ir daļa no Latvijas nacionālās identitātes”.
Par Igaunijas kino kultūras dārgumu atzīta Stalkera taka Tallinā: “Noslogotākā iela Rotermana kvartālā ir “Stalkeri käik” (Stalkera taka), kas nosaukta, lai atspoguļotu šīs teritorijas lomu Andreja Tarkovska filmā. Tieši šeit, braucot uz Zonas ieeju, Stalkers, Rakstnieks un Profesors izlec no sava džipa, lai paslēptos, dzirdot griezīgu motocikla skaņu.”
Kauņas Pilsētas muzejā Lietuvā 1910. gadā tika uzņemta pirmā leļļu animācijas filma “LUCANUS CERVUS”, ko uzņēma Kauņā audzis agrīnais kino pionieris Vladislavs Starevičs. Arī Kauņas Pilsētas muzejs tagad iekļauts Eiropas kino kultūras dārgumu sarakstā.
