“Man ir savs viedoklis, kāpēc mēs šodien esam nonākuši strupceļā ar to, ka mums kaut kas ir jāpārsauc. Maestro ir ļoti neapmierināts, un es domāju, pamatoti, tāpēc, ka, veidojot viņa koncertu 2006. gadā, kad jaunuzceltajā “Arēnā Rīga” viņam piedāvāja sarīkot jubilejas koncertu, tur bija Skolu jaunatnes dziesmu svētku dalībnieki, kori no Latvijas skolām, tuvu pie 1000, mēs veidojām šo koncertu, un es ļoti labi atceros, ka Maestro iebilda pret, ka to koncertu nosauca “Raimonda Paula Dziesmu svētki”. Viņš bija kategoriski pret toreiz,” intervijā “nra.lv TV sarunas” atzina virsdiriģents Arvīds Platpers.
Tagad ir pagājuši nu jau 20 gadi, un atkal ir koncerts “Raimonda Paula Dziesmu svētki”. Maestro Raimonds Pauls toreiz pateica, ka viņš nekādā gadījumā negrib veidot ko tādu, jo “Dziesmu svētki”, tas ir valsts “brends”, tie ir mūsu svētki ik pa pieciem gadiem, kur mēs parādām savu meistarību, savu kultūru un prezentējam to pasaulei. “Un viņš to nosauca tā, kā bija pirmo, otro, trešo Vispārējo dziesmu svētku nosaukumā - “Vispārīgie dziedāšanas svētki”, paņēma “Raimonda Paula Dziedāšanas svētki”. Tā sauca tos trīs lielos koncertus, kurus mēs kopā veidojām,” atcerējās A. Platpers.
“Ja man jāsaka, kāpēc tagad “Sidraba birzī”, jaunuzceltajā skaistajā Dziesmu svētku estrādē šie svētki tika rīkoti kā dziedāšanas svētki, kā dziesmu svētki, tad es varu pateikt, ka tie organizētāji, kas šo organizē, vienkārši ar Paulu nebija tikušies tādā līmenī, lai viņš viņiem pateiktu, ka viņš negrib to darīt. Es tagad velku paralēles ar 20 gadus veciem notikumiem,” sacīja A. Platpers, vēlreiz atgādinot, ka R. Pauls toreiz negribēja šādus svētkus.
Tāpat A. Platpers teica, ka viņam ir jautājums “šiem vīriem, kas organizē koncertu (“Dziesmu svētki “Manai Dzimtenei””)”, viņš negrib teikt nevienu sliktu vārdu par šo ieceri, jo, viņaprāt, iecere jau bija ļoti laba - veidot šo koncertu kā milzīgu pasākumu, godinot Paulu 90. gadu jubilejā, “bet te ir vienkārši nianses - Maestro iebilda pret to, tie nav Dziesmu svētki. Starp citu, mums ir Imanta Kalniņa Dziesmu dienas”.
A. Platpers domā, ja vairāk nekā pusgada laikā, kad sākās pirmās domstarpības ar Maestro, tie, kas veido koncertu, būtu komunicējuši ar Maestro, pusgada laikā viņiem būtu vajadzējis panākt saskaņu, ievērot Paula nepatiku pret to un mainīt, un tas būtu daudz sakarīgāk.