VIDEO. Boriss Rezņiks: "Nezinu, ko viņš saviem virsniekiem teica, bet viņam izdevās atbraukt uz ierakstu"
Tagad, kad tuvojas barikāžu piemiņas gadadiena un nupat aizgājis komponists Borss Rezņiks, aktuāla kļūst Latvijas Radio intervija ar komponistu pirms diviem gadiem, kurā viņš atklāj par leģendārās dziesmas "Atmostas Baltija" radīšanu, problēmām un solistu piemeklēšanu.
Boriss Rezņiks, "Eolikas" dibinātājs un daudzu leģendāru dziesmu autors pavisam nesen, 31. decembrī aizgāja aizsaulē pēc smagas slimības. "Latvijas Radio" tagad atkārtoti publicējuši interviju ar Borisu Rezņiku par leģendārās dziesmas "Atmostas Baltija" tapšanu.
"Neatceros, kāpēc radās tāda ideja - dziesma, trīs valodas, neatkarība. Tas ir viss, ko varēju formulēt dzejniekam Valdim Pavlovskim," stāsta komponists. Vispirms Valdis Pavloviskis esot radījis dziesmu, tika pēc tam Rezņiks ir piekomponējis melodiju.
Vislielākais izaicnājums esot bijis dabūt visus trīs solistus uz ierakstu. Lietuviešu izpildītājs Žilvins Bubelis dienējis tolaik padomju karaspēka ansamblī Rīgā, tāpēc viņam ierasties bijis visvienkāršāk, tomēr bija jātiek ārā no armijas teritorijas. "Nezinu, ko viņš saviem virsniekiem teica, bet viņam izdevās atbraukt uz ierakstu."
Pantiņu latviešu valodā Boriss Rezņiks uzticēja Viktoram Zemgalam, bet igauņu pantiņu brauca iedziedāt Tarmo Pihlaps, kuru viņam ieteica kāda igauņu producente. Tarmo Boriss ir saticis tikai vienu reizi dzīvē, kad tika ierakstīta šī Baltijas ceļa himna. "Pēc dažiem gadiem diemžēl mira Tarmo, Bubelis tagad dzīvo Amerikā. Mēs šad tad sarakstāmies," stāstīja Boriss Rezņiks pirms dieviem gadiem intervijā.
Pārsteidzošākais fakts, ko atklāja Boriss Rezņiks ir, ka sākotnēji dziesmu Latvijas Radio nemaz nav atskaņojuši. "Nākamajā vai tajā pašā dienā aizgāju meklēt, kur atrodas Tautas fronte, iepazinos ar Daini Īvānu. Man bija labs portatīvais magnetofons, nospēlēju viņam dziesmu, viņš teica - Boriss, viss būs kārtībā. Nākamajā dienā dziesma skanēja Latvijas Radio."
Pats komponists uz to raugās saprotoši, jo apzinās, ka Latvijas Radio darbinieki bija pakļauti valsts varai. Viņiem, visticamāk, esot bijušas bailes to dziesm atskaņot ēterā, spriež komponists.
Nākamais izaicinājums esot bijis - kā nosūtīt šo dziesmu uz Tallinu un Viļņu. "Tas bija tas laiks, kad nevarēja sūtīt no Latvijas praktiski neko - ne desu, ne cigaretes, ne šņabi, ne kasetes." Tad komponists esot ņēmis iniciatīvu savās rokās, aizgājis uz "Latvijas Pastu" un izstāstījis situāciju pasta priekšniekam. "Viņš kaut kaut ko sarakstīja, un aizsūtīju."
To, ka šī dziems kļūs par vienu no Latvijas brīvības simboliem, par Baltijas ceļa himnu toreiz dziesmas autori neesot varējuši pat iedomāties.
