Cik miljonus izmaksāja 2023.gada dziesmu un deju svētki?
Otrdien, 4.februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts informatīvais ziņojums "Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna 2023.gadam izpildi", kurā atspoguļots XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku īstenošanas un XIII Latvijas Skolu jaunatnes deju svētku sagatavošanas process.
2023.gadā īstenoti Dziesmusvētku 150.gadskārtai veltītie XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki. Kopumā 60 Svētku pasākumos piedalījās 40 560 dalībnieki no 23 valstīm. Svētku notikumus 28 norišu vietās klātienē vēroja 500 000 klātienes skatītāji, LTV tiešraides skatījās 50 pasaules valstīs.
Plāna izpildei izlietota valsts dotācija 11 009 906 eiro apmērā, kā arī 5 852 787 eiro no Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) kopējās pašu ieņēmumu summas par maksas pakalpojumiem - 7 291 063,67 eiro. Saskaņā ar MK 2023.gada 13.janvāra ārkārtas sēdes protokollēmuma "Informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023.gadam un budžeta ietvaram 2023.-2025.gadam"" 15.punktu biļešu un citu pašu ieņēmumu atlikums, kas veidojās pēc visu Svētku norises izdevumu samaksas, tika ieskaitīts valsts budžetā, nodrošinot līdzekļu atjaunošanu valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Attiecīgi LNKC pašu ieņēmumu atlikums 1 438 277 eiro apmērā ar MK rīkojumu 2024.gadā tika novirzīts Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas izveidei Rīgā, Mārstaļu ielā 6.
Svētku izdevumi sastādīja 15 727 101 eiro. Tie izlietoti naktsmītņu un ēdināšanas izmaksu segšanai; pakalpojumiem, ko nodrošināja Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, AS "Pasažieru vilciens", Rīgas satiksme, sabiedriskie mediji; dalībnieku reģistrācijas sistēmas izveidei; pirmssvētku pasākumu nodrošināšanai, Svētku norises vietu nomai, pasākumu un atbalsta funkciju nodrošināšanai.
2023.gadā īstenoti vairāki Dziesmu un deju svētku ilgtspējai nozīmīgi uzdevumi, tai skaitā pabeigta Svētku dalībnieku reģistrēšanās sistēmas izveide. Arī šobrīd elektroniskā sistēma tiek lietota kā Dziesmu un deju svētku kustības dalībnieku reģistrēšanās rīks Svētku starplaika pasākumiem.
Mežaparkā īstenota Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja pastāvīgā dziesmu un deju svētku ekspozīcija "Dziesmusvētku telpa", kurā darbojas arī "Kopienas telpa", - vieta, kas sekmē Svētku tradīcijas izzināšanu un veido informācijas pieejamību. 2023.gadā ekspozīcijā viesojās 8838 apmeklētāji.
Veicinot starptautisko sadarbību un sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju Baltijā, 2023.gadā nodrošināti pieredzes apmaiņas semināri Igaunijā un Latvijā. Rīgā un tiešsaistē sarīkota XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izvērtējuma konference.
2023.gadā tika uzsākts XIII Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku sagatavošanas process: sarīkoti valsts nozīmes starpsvētku pasākumi, īstenoti svētku mākslinieciskās koncepcijas, logo un koncertu koncepciju konkursi un nodrošinātas kompetences pilnveides programmas bērnu un jauniešu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem (pedagogiem).
Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu Dziesmu un deju svētku padomei reizi gadā ir jāiesniedz Ministru kabinetā ziņojums par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna īstenošanas gaitu. Ar informatīvo ziņojumu "Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna 2023.gadam izpildi" var iepazīties Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.