Vanagu un Smeceres sila pilskalni iekļauti Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) publiskotā informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Vanagu pilskalns atrodas Ogres novada Tomes pagastā 700 metrus uz ziemeļrietumiem no Vanagiem. Smeceres sila pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā Smeceres silā.
Vanagu pilskalns iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, savukārt Smeceres sila pilskalns - kā reģiona nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
Arheoloģisko pieminekļu - pilskalnu - izmantošanas un saglabāšanas norādījumi izdoti, lai novērstu saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu, nosakot kultūras pieminekļa, tā teritorijas un aizsardzības zonas uzturēšanas režīmu un saimnieciskās darbības ierobežojumus, kā arī darbības, kuras var veikt bez NKMP atļaujas, un pamatojoties uz Administratīvās atbildības likumu.
Pilskalnos saglabājamās vērtības ir ārējais veidols ainavā, fortifikācijas (aizsardzības) sistēmas, reljefs, arheoloģiskais konteksts, kultūrslānis, arheoloģiskās senlietas.
Pilskalna teritoriju izmanto kultūras, izglītības, zinātnes, tūrisma, saimnieciskiem vai citiem mērķiem tā, lai tiktu saglabāts pilskalns un kultūrvēsturiskā vide tā teritorijā un aizsardzības zonā.
Pilskalnu izmantošanas un saglabāšanas norādījumos iekļauti saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Pilskalnus ir aizliegts iznīcināt un to teritoriju drīkst pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar NKMP atļauju. Pilskalna teritorijas pārveidošana pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pilskalnu, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pilskalna kultūrvēsturiskā vērtība.
Lauksaimnieciski neapstrādātas, ilgstoši atmatā atstātas pilskalna teritorijas vai tās daļas lauksaimnieciskā apstrāde, apmežošana un apstādīšana ar kokiem nav pieļaujama. Pēc mežizstrādes darbiem pieļaujama dabiska meža atjaunošanās.
Ja nepieciešama ar reljefa izmainīšanu saistīta pilskalna teritorijas pārveidošana, jāsaņem NKMP atļauju kultūras pieminekļa teritorijas un aizsardzības zonas pārveidošanas darbiem. Darbu laikā pilskalna teritorijas īpašniekam jānodrošina arheoloģiskā izpēte. Arheoloģiskās izpētes darbiem nepieciešams saņemt NKMP atļauju.
Arheoloģiskās izpētes darbu vadīšanas atļauju NKMP izsniedz kvalificētiem speciālistiem, kuri ieguvuši augstāko izglītību humanitārajās zinātnēs un kuriem ir vismaz divu gadu pieredze arheoloģisko darbu veikšanā.
NKMP Pilskalna īpašniekam/valdītājam izsniedz darbu atļauju, pamatojoties uz iesniegumu, kurā norādīta paredzamo darbu nepieciešamība, vieta, apjoms un izpildīšanas veids.
Pilskalna teritorijā aizliegts meklēt senlietas, izmantojot ierīces metāla priekšmetu un materiāla blīvuma noteikšanai, piemēram, metāla detektorus. Minētās ierīces drīkst izmantot tikai izpētes laikā ar NKMP atļauju.
Pilskalna teritorijā zemē vai virs zemes atrastas senlietas pieder valstij. Par senlietu atrašanu jāinformē NKMP un tās jānodod glabāšanā publiskā muzejā.
Par Pilskalna aizsardzības noteikumu pārkāpšanu var tikt piemērota administratīvā atbildība.
Bez NKMP atļaujas drīkst kopt pilskalna teritoriju, uzturēt un apsaimniekojot to, nepārveidojot pilskalna saglabājamās vērtības, tostarp, neveicot zemes rakšanas darbus.
Tāpat ir atļauts uzturēt un remontēt esošajā apjomā pilskalna teritorijā izvietotos labiekārtojuma elementus, neveicot zemes rakšanas darbus.
Atļauta teritorijas lauksaimnieciska apstrāde, ja tā jau ilgstoši un pastāvīgi tiek veikta un tās rezultātā netiek postīts pilskalna kultūrslānis vai izmainīts tā ārējais veidols. Lauksaimnieciski apstrādātā teritorijā atklājot ar pilskalna apdzīvotības laiku saistītas liecības vai atrodot arheoloģiskas senlietas, par to jāpaziņo NKMP reģionālajai nodaļai.
Atļauta pilskalna teritorijā esošu dzīvojamo un saimniecības ēku pārbūve esošajos apjomos, fasāžu un iekštelpu remontdarbi, ceļu segumu uzturēšanas darbi esošajos apjomos.