Mūžībā devies metālmākslinieks un tēlnieks Jānis Mikāns

© Depositphotos

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 12.oktobrī, miris metālmākslinieks un tēlnieks Jānis Mikāns, aģentūru LETA informēja Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) prezidents Igors Dobičins.

Mikāns no 1955.gada mācījās Rīgas 45.vidusskolā. No 1963.gada viņš mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļā.

Mikāns 1965.gadā mācības pārtrauca un līdz 1966.gadam strādāja par slīpētāju bijušajā Rīgas Ķīmiskās mašīnbūves rūpnīcā "Rigahimmaš" un tika iesaukts obligātajā militārajā dienestā PSRS Bruņotajos spēkos.

No 1968.gada Mikāns mācības RLMV Metāla mākslinieciskās apstrādes nodaļā turpināja. Mācoties RLMV, 1969.gadā piedalījās jauno mākslinieku izstādē un no 1969.gada vadīja bijušo Republikas Izglītības, augstskolu un zinātnisko iestāžu darbinieku kultūras nama Tautas daiļamata meistaru studiju "Zīle".

Mikāns 1971.gadā beidza RLMV Metālapstrādes nodaļu. Pēc RLMV beigšanas Mikāns strādāja bijušajā Suvenīru ražošanas apvienībā "Daiļrade" un RLMV bijušajā ražošanas kombinātā.

No 1972. līdz 1978.gadam Jānis Mikāns studēja Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Kalšanas metodi Mikānam bija iespēja apgūt akadēmijas vasaras praksē pie tēlnieka, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicēja Kārļa Jansona tēlnieka darbnīcā "Siļķēs", Cēsīs.

Studiju laikā Mikāns turpināja pedagoga darbu un bija mākslinieciskais vadītājs Tautas lietišķās mākslas studijā "Kalvis". Mikāna vadītās studijas audzēkņi eksponēja darbus 1978.gada lietišķās mākslas izstādē Francijā.

1978.gadā Mikāns absolvēja akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu - bareljefu "Jaunība". Pēc akadēmijas absolvēšanas Mikāns turpināja strādāt studijā "Kalvis".

Mikāns kā SIA "Kalvis" direktors un mākslinieciskais vadītājs atjaunoja un no 1994.gada izgatavoja Latvijas valsts apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeņa piecas šķiras. Mākslinieks veidojis arī nozaru apbalvojumus: "Sējējs-95" laureāta sudraba medaļu, "Ernesta un Arvīda Brastiņu piemiņas medaļu", balvu Latvijas koru saietam "Meņģeļi", "Hieronīma Grindeļa balvu", Ministru prezidenta balvu "Sudraba zizlis", Iekšlietu ministrijas apbalvojumu "Goda zīme" un citus.

Mikāns piedalījās vairākās izstādēs, piemēram, "Mākslas dienu" tēlniecības darbu izstādē 1984.gadā, Latvijas 7.medaļu mākslas izstādē 1991.gadā, Baltijas valstu medaļu mākslas triennālē 1992.gadā, 1992.gada izstādē "Metāls un rotas", Latvijas 8.medaļu mākslas triennālē 1994.gadā, Latvijas 9.medaļu mākslas triennālē 1997.gadā, Latvijas 10.medaļu mākslas triennālē 2000.gadā, Latvijas 11.medaļu mākslas triennālē 2003.gadā. Mikāns bija aktīvs bijušās tēlnieku kopas "Latvijas Tēlnieku centrs" organizēto izstāžu dalībnieks. 1986.gadā mākslinieks rīkoja izstādi "Metāls. Emalja".

Tēlnieks bija LMS biedrs kopš 1986.gada. Mākslinieks tika uzņemts LMS Metālmākslas sekcijā par medaļu sēriju tompakā, kapara materiālos un sudraba rotu komplektu.

1981.gadā Mikāns lasīja lekcijas LPSR Mākslas fonda izstāžu zālē "Tēlnieku nams" par akmens apstrādi, bronzas liešanu zūdoša vaska modeļa tehnoloģijā. Mākslinieks veidoja LMS "Gada mākslinieks" medaļu 1997.gadā, kas bija pasniegta tēlniekam Kristapam Gulbim.

1994.gadā Mikāns tika ievēlēts LMS valdē līdzās LMS prezidentam Egilam Rozenbergam, viceprezidentei Rutai Čaupovai, valdes locekļiem Pēterim Martinsonam, Henriham Vorkalam, Edgaram Vērpem, Aivaram Krūklim, Romanam Vitkovskim, Tenim Grasim un Andrim Freibergam.

Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, kā arī privātkolekcijās.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais