Mūžībā devies literāts Raimonds Auškāps

© Depositphotos

Pirmdien mūžībā devies 1952.gadā dzimušais literāts Raimonds Auškāps, aģentūrai LETA norādīja viņa dēls, uzņēmējs Dāvis Auškāps.

Atvadīšanās no literāta notiks sestdien, 10.augustā, plkst.11 Rīgas krematorijā. Dāvis Auškāps atzīmēja, ka plkst.12 notiks ceremonija.

Kā norādīts tīmekļvietnē "literatura.lv", Auškāps absolvēja Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultāti ar diplomdarbu par Bernarda Šova lugas "Androkls un lauva" tulkojumu.

Auškāps ne tikai tulkojis virkni lugu, tostarp Dailes teātrim, bet viņa tulkojumā izdotas arī vairākas grāmatas, piemēram, Pola Stjuarta un Krisa Ridela "Vētras dzinējs", "Jezgas zeme", "Pusnakts pār Sanktafraksu", "Drūmglūņa lāsts", kā arī Filipa Kera jeb P.B.Kera "Piedzīvojums ar Ehnatonu", "Babilonas Zilā džine", "Kobru karalis no Katmandu" un citas.

Auškāps radījis arī vairākus oriģināldarbus, piemēram, skečs "Prieka sapnis" 1998.gadā iestudēts Dailes teātrī, savukārt skečs "Tāda ir dzīve" tajā pašā gadā iestudēts Nacionālajā teātrī. Savukārt lugu "Rokraksts" Arnolda Liniņa režijā iestudēja Radioteātrī.

Dāvis Auškāps aģentūrai LETA atzīmēja, ka tēvs vairāk nekā 40 gadus mācīja angļu valodu jaunajiem aktieriem, sākotnēji Latvijas Valsts konservatorijā, kas vēlāk tika pārdēvēta par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā. Tāpat Raimonds Auškāps pasniedzis latviešu valodas pareizrunu. Sadarbībā ar brāli, režisoru Kārli Auškāpu Dailes teātrī tapuši desmitiem lugu tulkojumi. Pēc dēla paustā, tēvs bijis arī kaislīgs ēst gatavotājs un vīnzinis. Tas atspoguļojās arī Raimonda Auškāpa grāmatā "Bon appétit!", kas izdota 2001.gadā.

Kultūra

“Viņš nav no šīs pasaules,” uzzinot, ka intervēšu Rundāles pils bijušo saimnieku, gribas teikt – pilskungu Imantu Lancmani, mani mīļi brīdināja draugi. Viņa erudīcija, inteliģence un taktiskums kā senlaiku grāfa mantija it visur bija ap viņu, un iespējams, ka viņš turpina kāda sava nezināmā senča uzdevumu: padarīt pasauli dižāku un skaistāku. Lancmanis pats smaida: “Pilskungs diez vai esmu… Drīzāk jau pils vergs. Bet to visu var apvienot, ja vajadzīgs.”

Svarīgākais