Atēnās izstādīs Baltijas mākslinieku darbus
Atēnu mākslas telpā "State of Concept Athens" Grieķijā no šodienas līdz 28. jūnijam būs skatāma Latvijas Laikmetīgā mākslas centra (LLMC) izstāde "Neiespējamās tagadnes rēgi", kurā Baltijas valstu mākslinieki pievēršas ekoloģisko katastrofu un karu atstātajām pēdām vidē, to ietekmei uz augiem un dzīvajām radībām, informē LLMC pārstāve Dana Zālīte.
Pievēršanos ekoloģijas problēmjautājumu risināšanai Baltijas reģionā ilgstoši aizkavējušas ģeopolitiskas aktualitātes, sabiedrības polarizācija, sociālā nevienlīdzība un citi apstākļi. Lai veicinātu izpratni par klimata krīzi, kas aizvien straujāk kļūst par politisko prioritāti, nepieciešams ne tikai stāties pretī globālā kapitālisma spiedienam, bet arī apzināties koloniālisma mantojumu, kas dziļi iesakņojies Baltijas valstu vēsturē, norādīts izstādes pieteikumā.
LLMC direktore, izstādes kuratore Solvita Krese uzsver, ka dekolonizācijas procesu nepieciešamība kļūst arvien acīmredzamāka, jo īpaši pašreizējā sociālpolitisko satricinājumu laikā, ko iezīmē karš Ukrainā. Izstādes "Neiespējamās tagadnes rēgi" mākslinieki aicina analizēt saikni starp klimata katastrofu un postkoloniālo situāciju, uzsverot, ka, tikai sastopoties ar pagātnes rēgiem, iespējams efektīvi reaģēt uz klimata krīzi un izvairīties no iekrišanas pagātnes slazdos.
Pagātnes rēgi klātesoši Līvas Dudarevas darbos, kuros kodolizmēģinājumu radītie klinšu moduļi detonē atmiņu laukus un šībrīža situācijas kontekstā darbojas kā biedējoši atgādinājumi par miera trauslumu un brutāla kara iespējamību. Padomju laika atskaņas jūtamas Lienes Pavlovskas daiļradē izmantotajās padomju laika enciklopēdiju lappusēs, kas nereti sola absurdus un nesasniedzamus tautsaimniecības sasniegumus.
Savukārt pagātnes nospiedumi paliek klintīs slāņotās un pilsētvidē iesprostotās fosilijās, kuru esenci Linda Boļšakova cenšas atdzīvināt, lietojot kustību un skaņu. Kristina Olleka pēta Baltijas jūras ekoloģiskos procesus, īpašu uzmanību pievēršot zilaļģu populācijām, kas vairojas un ik gadu zied, radot skābekļa līmeņa samazināšanos un ievērojamas vides problēmas.
Egle Budvitīte izstādē pievēršas gleznainajai Kuršu kāpu ainavai, tiecoties apjaust, vai viņas filmā atainotajiem tēliem ir sarežģīti izdzīvot distopiskā pasaulē, vai, tieši pretēji, atbrīvojoties no tradicionālā binārā dalījuma cilvēkos un citās būtnēs, tie ir atraduši jaunas transformācijas iespējas. Savukārt Elo Rētas Jervas ādas un fosiliju skulptūras, kas izgatavotas pirms vairākiem gadu desmitiem un ir neparasti inovatīvas savam laikam, šķietami nojauc robežas starp akmeni un dzīvnieku, starp cilvēku un kiborgu, tādējādi ļaujot iztēloties jauna eksistences veida iespējamību.
Izstādi organizē LLMC sadarbībā ar bezpeļņas mākslas organizāciju "State of Concept Athens", Igaunijas Laikmetīgās mākslas centru un Viļņas Mākslas akadēmijas Nidas mākslas koloniju, un to atbalsta Baltijas kultūras fonds, Latvijas vēstniecība Grieķijā, Igaunijas vēstniecība Atēnās un Igaunijas Kultūras fonds.