Jaunā Rīgas teātra (JRT) atjaunotā ēka ir gan skaista, gan funkcionāla, ceturtdien atklāšanas pasākumā uzsvēra JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.
Viņš norādīja, ka gājis traki, taču šodien visas peripetijas un kaislības tiek aizmirstas, jo galvenais ir rezultāts. Hermanis pieļāva, ka arhitektūrā visgrūtākais ir uzbūvēt teātri, jo ir pārāk daudzi un sarežģīti dotie nosacījumi.
JRT mākslinieciskais vadītājs pateicās nodokļu maksātājiem, kuri finansēja ēkas atjaunošanas projektu. Viņš atzīmēja, ka JRT gluži neuztver šo notikumu neuztver gluži kā dāvanu, jo aizvadīto trīsdesmit gadu laikā teātris ir darījis sabiedrībai nozīmīgu darbu gan strādājot Latvijā, gan cita starpā strādājot arī par Latvijas vēstniekiem ārzemēs.
"Jāatzīstas, ka pēdējais grūdiens remontam bija tieši skatītāju interese. Mēs, mākslinieki, bijām ar šo māju apraduši, iemīļojuši. Mēs tajā vecajā, mīļajā graustā būtu gatavi strādāt līdz mūža beigām, bet tieši skatītāju drošība un ērtības bija iemesls, kāpēc nebija vairs kur likties, bija jāsāk tas remonts. Tagad redzu, ka mēs visi no tā esam ieguvēji," sacīja Hermanis.
Viņš pateicās arī arhitektei Zaigai Gailei, norādot, ka atjaunotā ēka ir mākslas darbs. JRT mākslinieciskais vadītājs atzīmēja, ka no 19.marta sāksies JRT atklāšanas programma, savukārt no piektdienas, 1.marta, tirdzniecībā nonāks biļetes. Pēc Hermaņa paustā, liktenīgas sagadīšanās rezultātā, JRT kolektīvs un skatītāji ēkā ienāks pavasarī, tāpēc atklāšanas svētki nodēvēti par "JRT pavasari".
Savukārt Gaile visiem iesaistītajiem novēlēja izturību. Viņa akcentēja, ka laikā, kad notiek asiņains karš, bet Okupācijas muzejā "iemet bumbu", jāsaprot, cik tas ir nopietni un cik uzmanīgiem ir jābūt, lai neierautu valsti šajās provokācijās. Arhitekte pieminēja, ka ēka ir pārdzīvojusi divus pasaules karus. Pēc viņas paustā, teātra ēku uzbūvēja nevis valsts, bet Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrība. Cariskās Krievijas laikā Rīga strauji attīstījās un vajadzēja būvniekus.
Kultūras ministre Agnese Logina (P) norādīja, ka šodien noslēdzas ilgu gadu darbs, lai nodrošinātu, ka JRT var atgriezties vēsturiskajās mājās, kas ir pielāgotas šodienas vajadzībām ar cieņu pret vēsturi. Viņa aicināja, lai JRT nosaukumā ietvertais vārds "jaunais" iedvesmo, rosina meklēt jaunus veidus, kā sabiedrību padarīt arvien gudrāku, inteliģentāku, empātiskāku un iekļaujošāku.
Kā aģentūru LETA informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), ēka tagadējā Lāčplēša ielā 25, Rīgā, būvēta 20.gadsimta sākumā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības nams.
1902.gadā ēkā darbu sāka Jaunais Rīgas latviešu teātris. 122 gadu laikā ēkā ir strādājuši seši teātri. Ar ēku ir saistītas sešas Latvijas kultūras kanonā iekļautas skatuves mākslas vērtības - ne tikai četri teātri, tostarp Hermaņa vadītais JRT, bet arī divas izrādes.
JRT ēku kompleksa rekonstrukcija un pārbūve notika atbilstoši arhitektes Gailes iecerei un projektam. Būvprojekta izstrāde sākta no 2018.gada, bet būvniecība - no 2020.gada. Ēku komplekss ekspluatācijā tika nodots 2024.gada 22.decembrī.
Teātra Lielajā zālē skatītājiem no jebkuras vietas gan parterā, gan balkonā būs laba redzamība un dzirdamība. Tas panākts, mainot rindu stāvumu un pārbūvējot balkonu. Skatuve atbilstoši mūsdienu prasībām ir aprīkota ar klusu vinču sistēmu dekorāciju pārvietošanai. Šņorbēniņiem piebūvēts klāt jauns apjoms trīs metru augstumā. Lielās zāles parterā ir 322 skatītāju vietas, bet balkonā - 166 vietas.
"Black Box" zālēm raksturīgo sajūtu JRT nodrošina neitrālas betona pelēkas sienas, melni griesti un grīdas. Abu moderno "Black Box" zāļu gaismas un skaņas sistēmas, to digitālais un analogais vadības tīkls ir veidots tā, lai brīvi varētu mainīt konfigurāciju atbilstoši konkrētā uzveduma vajadzībām. Lielais "Black Box" ir aprīkots ar Latvijā ražotu risinājumu - spriegotu trošu klāju. Tajā ir 230 skatītāju vietas. Mazajā zālē ir 100 sēdvietas. Ēku kopējā platība ir 9767 kvadrātmetru, iekšpagalma - 649 kvadrātmetru.
Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "SBSC" par 32,4 miljoniem eiro. JRT ēku kompleksa rekonstrukcijā strādāja apmēram 2000 cilvēku no VNĪ, pilnsabiedrības "SBSC", Gailes biroja, projektētāja "Sarma&Norde arhitekti", kopumā darbus veica vairāk nekā 130 apakšuzņēmēju.
