Klusi un mierīgi sniegotajā 7.decembra rītā beigusi pukstēt vecmeistara Jāņa Gunāra Kalnmaļa sirds. Dzimis rīdzinieks, Pārdaugavas puika Jānis Gunārs teju 30 pēdējos gadus dzīvojis Aizputē, turpinot aktīvi gleznot līdz pat mūža nogalei un ar paša organizēto starptautisko gleznotāju plenēru starpniecību atklājot Aizputi plašam mākslinieku lokam, vēsta Dita Plepa.
Gleznošana bijusi Jāņa Gunāra dzīves mīlestība, kas aizsākusies jau pamatskolas laikā, kopā ar brāli dzīvojot krustmātes mājās Aizputē. 1959.gadā mākslinieks beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, 1967.gadā Latvijas Mākslas akadēmiju, profesora Eduarda Kalniņa vadībā. Mācījies figurālās glezniecības klasē pie Latvijas mākslas klasiķiem Konrāda Ubāna, Leo Svempa, Induļa Zariņa un citiem.
Pēc Mākslas akadēmijas Jānis Gunārs Kalnmalis ilgus gadus strādājis kombinātā "Māksla" par radošo mākslinieku, veidojot monumentāli dekoratīvos sienu un ārsienu gleznojumus Latvijas pilsētām, kā arī grāmatu un lietišķo grafiku. Kopš 1967.gada Jānis Gunārs Kalnmalis ir piedalījies izstādēs, bet kopš 1979.gada bijis Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.
Mākslinieka personālizstādes notikušas daudzās Latvijas pilsētās, kā arī Somijā, Beļģijā, Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Luksemburgā, Šveicē, Nīderlandē, un viņa darbi atrodami Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas un Krievijas Mākslinieku savienību fondos, kā arī vairākās privātkolekcijās Eiropā, Amerikā un Austrālijā.
2019.gadā, atklājot Jāņa Gunāra Kalnmaļa izstādi Liepājā, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne ir teikusi: "Mākslinieks Jānis Gunārs Kalnmalis neatlaidīgā un sūrā darbā noteicis savu vietu latviešu glezniecībā. Kā šodienā, tā nākamībā. To nodrošina viņa talants, pieredzē gūtā meistarība un spēja aizvien no jauna pētīt, vērst plašumā mākslinieciskās izteiksmes robežas. Mūsdienu Latvijas glezniecībā Jānis Gunārs Kalnmalis ir viens no nedaudzajiem, kurš apzināti strādā dabā, mērķtiecīgi pārrada emocionālos redzējumus, noskaņās vispārinātā mākslas tēlā. Būtiskākais nestandarta formātos apstādinātajos mirkļos ir veids, kādā mākslinieks runā par laiku un telpas vienību. Krāsas uzklājiens, plastiskums, ritmiskums, punktualitāte, šķīdinājumi, pludinājumi, sabiezinājumi rada to neatkārtojamo personības klātbūtnes momentu, kas nosaka profesionalitātes raudzi."
Otra Jāņa Gunāra Kalnmaļa mīlestība bijusi sieva Biruta, ar ko kopā nodzīvoti gandrīz 50 gadi. Ceļošana un piedzīvojumu gars bijuši divi no elementiem, kas veidojuši šo noturīgo savienību. Atjaunotā māja Aizputē, kurā atradās mākslinieka darbnīca, ir abu rūpīgi kopts un veidots lolojums, kurā bez gleznu kolekcijas atrodama bagātīga mākslas grāmatu un smalku kafijas krūzīšu izlase.
Kā aktīvs ceļotājs, mākslinieks savās gleznās iemūžinājis vietas, kurās uzturējies. Īpašas attiecības saistījušas mākslinieku ar Marakešu Marokā, Briseli Beļģijā, Hamburgu Vācijā, kā arī ar vairākām Somijas pilsētām. Ceļojumos gūtos iespaidus un emocijas iemūžinājis krāšņās, ekspresīvās gleznās. Tieši plenēra glezniecība ir tā, kas vienmēr radījusi apkārtējo interesi, īpaši ārpus Latvijas robežām, rodot iespēju gan sastapties ar domubiedriem, gan prezentēt savu darbu. Viņa darbi izceļas un paliek atmiņā ar savu emocionalitāti un noskaņu.
Saules izgaismots dārzs - tāds nosaukums ticis dots Jāņa Gunāra Kalnmaļa izstādei Liepājas muzejā pirms desmit gadiem, un tādu varētu likt arī viņa dzīves gājumam.
Gleznotājs mūsu atmiņās paliks, stāvot pie molberta, savos īpašajos goda svārkos un cepurē. Visdziļākā līdzjūtība ģimenei un tuviniekiem, talanta cienītājiem un laikabiedriem.
